Šogad aprit 68 gadi, kopš 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. PSRS represīvās iestādes deportēja apmēram 43 000 cilvēku. Šī izsūtīšana tika īstenota, lai nostiprinātu Latvijas laukos padomju režīmu. 1949. gada 25. - 28. marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju “Priboj” (“Krasta banga”) izsūtīja apmēram 90 000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas.
1949. gada 29. janvārī tika pieņemts slepens PSRS Ministru Padomes lēmums par masveida deportācijām Baltijas republikās. Lēmumā bija noteiktas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: 1) kulaki un viņu ģimenes, 2) bandītu (partizānu) un nelegālistu ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto bandītu ģimenes locekļi, 3) legalizējušies bandīti un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību, 4) bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi. Lēmumā bija norādīts, ka nepilngadīgie un darba nespējīgie ģimenes locekļi netiks pakļauti izsūtīšanai, bet viņi var brīvprātīgi doties līdzi savām ģimenēm, taču praksē tā nenotika – tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas izsūtīšanas brīdī bija mājās.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 24 (24.03.2017.)
