Atdzimšanas laikmets… Tautas masu apziņā šis laiks saistīts ar lieliskāko mākslas darbu radīšanu, apvērsumu arhitektūrā, kardinālām izmaiņām cilvēku pasaules uztverē, humānisma un kultūras uzplaukumu... Tas viss, protams, ir tiesa. Bet… Tas bija neparasts laiks, ak, cik neparasts… Bez literātiem, māksliniekiem, izgudrotājiem un filozofiem šajā laikā “radīja” arī hercogi, grāfi, karaļi un kardināli. Jaunā ideoloģija, kas pasludināja cilvēku par pasaules uzskatu kalngalu, noveda pie neredzēta izvirtības uzplaukuma… Par to nerakstīja ne Bokačo, ne Mirandola. Par to skaļi arī nerunāja, visvairāk čukstus, izpušķojot un pārspīlējot. Taču nav dūmu bez uguns…
Bordžu dzimta savu mērķu sasniegšanā nekautrējās izmantot jebkādas metodes. Pēc izcelsmes būdami spāņi, viņi vienmēr bija “svešinieki” Itālijā, kur tradicionāli lepojās ar senām dzimtām un Senās Romas senatoru senčiem. Bordžus tas nemulsināja… Par šīs neparastās dzimtas priekšrocībām var uzskatīt viņu solidaritāti un vienprātību. Īpaši attiecībā uz bagātības vairošanos un ietekmi uz reģiona politiku.
Tajos tālajos laikos par sievietēm skaisti rakstīja tikai dzejnieki, viņas gleznoja mākslinieki. Bet ģimene pret tām visbiežāk izturējās kā pret politiskās virzīšanas instrumentu. Tieši tā notika arī ar Lukrēciju Bordžu, kardināla Rodrigo Bordžu, drīzumā iecelta par Romas pāvestu, ārlaulības meitu…
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 30 (18.04.2017.)
