Jaunība manai paaudzei bija tajā romantiskajā laikā, kad skaļruņi klasēs vēstīja fantastiskas ziņas: “Orbītā palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis… Cilvēks kosmosā!”
Ar savu atklāto smaidu planētas pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins apbūra visu pasauli. Žēl, ka visu mīluļa zemes ceļš bija īss… Bet aprīļa sākumā aprāvās otra smaidīgā kosmonauta Georgija Grečko dzīve. Dzimis pilsētā pie Ņevas, Ļeņingradas Kara mehānikas augstskolas absolvents kopš bērnības aizrāvās ar fantastiku, bet vēlāk bija apsēsts ar sapni par kosmosa iekarošanu. Divdesmit piecu gadu vecumā tika iekļauts kosmonautu vienībā un gatavojās lidojumiem pēc Padomju Mēness programmas. Pēc tās sāka gatavoties lidojumiem ar kosmosa kuģiem “Sojuz” un orbitālajām stacijām “Saļut”.
Pirmo lidojumu 44 gadu vecumā Georgijs Grečko veica kopā ar Alekseju Gubarevu 1975. gadā kā bortinženieris. Pēc trim gadiem otra orbitālā lidojuma laikā viņš izgāja atklātā kosmosā, lai pārbaudītu vienu no stacijas “Saļut” savienojuma mezgliem. Trešais lidojums notika 1985. gadā, bet kopējais kosmosā pavadītais laiks triju misiju ietvaros sastādīja 134 dienas. Turpmāk instruktora-kosmonauta-izmēģinātāja darbs un Zemes slāņu izpētes laboratorijas vadītāja darbs, bet 1993. gadā Georgijs Grečko tika ievēlēts par ANO konsultatīvās padomes – starptautiskās federācijas priekšsēdētāju. Dokumentālās filmas “Komandējums uz orbītu” līdzautors, televīzijas programmas “Šī fantastiskā pasaule” vadītājs, 28 zinātnisko publikāciju autors…
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 31 (21.04.2017.)
