Pagājušajā nedēļā bija tā laime būt Ezerkalna pusē. Braucot pa lielceļu, manu uzmanību pievērsa kādas sievietes tēls. Sieviete pa lauku celiņu lēnītēm devās mājas virzienā, bet, pasperot dažus soļus, piestāja. Mazliet pastāvēja un atkal turpināja ceļu. Dažus soļus paspēra, atkal apstājās. Sākotnēji nodomāju, laikam pirmie saules stari dod par sevi zināt, tāpēc tik lēna gaita, nodomāju - vai tik nav jāsteidzas palīgā, taču, piebraucot tuvāk, pamanīju, ka sievietes rokās ir laikraksta “Ezerzeme” jaunais numurs, ko sieviete, dodoties no pastkastītes mājas virzienā, pāršķirsta.
Piestāju, lai aprunātos. Izrādās, ka Marija Saksone ir viena no tām lasītājām, kura laikrakstu “Ezerzeme” pazīsts un lasa kopš tiem neatminamajiem laikiem, kad laikraksts saucās “Komunisma Ausma”. No tiem neatminamajiem laikiem šis laikraksts ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa viņas ģimenē. Katru gadu laikraksts tiek izrakstīts un divas reizes nedēļā ir atkalredzēšanās prieks. Savos 78 gados Marija avīzi spēj lasīt arī bez brillēm.
Jautāju, kas tad tiek lasīts? Marija pasmej “Līdz mājām ejot, nosaukumi, bet mājās gan - no pirmās rindiņas līdz pēdējai. Viss tiek izlasīts, nekas netiek izlaists.”
Jautāju, vai tiek lasīti arī tie nepatīkamie raksti par politiķu izdarībām? “Protams! Izlasu visus rakstus. Interesanti uzzināt, kas apkārt notiek.”
Ar Marijas tanti varētu tērzēt par daudz ko. Domāju, viņai būtu daudz stāstāmā gan par izlasīto pa šiem gadiem laikrakstā “Ezerzeme”, gan par dzīvi Krāslavas pusē. Dzīves laikā izaudzināti divi dēli, kas ir īsti Krāslavas novada patrioti. Daudz piedzīvots, strādājot dažādos amatos. Bet pāri atmiņām un stāstiem - liels optimisms un dzīvotgriba, kas nesen palīdzēja izķepuroties no slimības.
Novēlam Marijai Saksonei arī turpmāk būt optimistei! Možu garu un labu veselību!
Domāju, ka līdz laikraksta 70 gadu jubilejai, kas tiks svinēta šogad - vēl tiksimies!
Laikraksts iznākt kopš 1947. gada 1. decembra.
Elizabete VIĻUMA – GRAŽULE
