Kamēr zinātnieki un nākotnes pareģi turpina baidīt mūs ar globālo sasilšanu, māte Daba dzīvo pēc saviem likumiem. Auksti pavasari, līdzīgi ziemas turpinājumam, pirms simtiem gadu tika pieredzēti Eiropas kontinentā, bet savas dzīves laikā ar tik nemīlīgu maiju man nācies saskarties pirmo reizi.
Gribat – ticiet, gribat – neticiet, degdams nepacietībā, atklāju pavasara sezonu pie ūdens tikai desmitajā datumā… ziemas tērpā. Pilnīgi neticēdams laika ziņām par sniegu un krusu, pēkšņi negaidīti pārliecinājos par Latvijas sinoptiķu augsto profesionalitāti.
Glābjoties ar karstu tēju no termosa, tomēr pārcietu sniega vētru, bet, kad sākās brāzmainais vējš, nācās padoties.
Svarīgs rezultāts – savā iecienītajā krasta vietiņā es ne tikai izbaudīju pirmās copes prieku, bet arī noķēru kādu desmitu pasmagu zivtiņu. Bet puskilogramu smago karūsu dabūju kā balvu no Daugavas par vīrišķību: neviens no aizrautīgajiem makšķerniekiem šajā dienā neiedrošinājās doties zvejā. Vismaz ne manā redzamības zonā.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 38 (19.05.2017.)
