20. jūnijs 1837. gadā tronī kāpj karaliene Viktorija (Ir iemesls!)

Karaliene Viktorija ieņēma senču troni jau 1837. gadā, valdot 65 gadus. Viņas valdīšanas sākumā rūpniecība balstījās uz manufaktūru darbību, nebija elektrības, bet visdraudīgākie ieroči bija gludstobru lielgabali, kuri šāva ar metāliskām lodēm. Viņas valdīšana beidzās tieši tajā gadā, kad zinātniekiem pirmo reizi izdevās pārraidīt videoattēlu (televīzijas ēras sākums). Protams, visi šie brīnumi nenotika, pateicoties viņas darbībām, taču viņas ilgo valdīšanas laiku visspožāk var ilustrēt tieši ar panākumiem zinātnes un tehnikas jomā. Angļi joprojām uzskata karalieni Viktoriju par izcilāko valsts pārvaldītāju vairāku simtgažu laikā. Taisnīgi…

Nedaudz novērsīsimies no politikas un valsts lietām. Mēģināsim aplūkot karalienes garo mūžu no parastu cilvēcisku skatupunkta… Pati princeses Aleksandrinas (par godu krusttēvam – Krievijas imperatoram) Viktorijas (par godu mātei) piedzimšana nebija viņas vecāku mīlestības rezultāts, bet gan karaliskās ģimenes pārstāvju valsts pienākumu pildīšanas rezultāts. Proti, troņa tiešos mantiniekus aizpagājušā gadsimta sākumā skāra kaut kāda sērga. Prinči mira cits pēc cita. Radās bažas saistībā ar dinastiju maiņu, un tajā laikā valdošais Georgs III pavēlēja saviem brāļiem steidzīgi precēties, lai turpinātos dinastija. Nevar teikt, ka karaļa brāļi būtu bez bērniem, taču, kā par spīti, visi viņu bērni bija dzimuši ārlaulībā un nevarēja pretendēt uz troni. Teikts – darīts. Kentas hercogs Eduards ātri piekrita laulībām ar vācu princesi, kura bija atraitne un kurai jau bija savi bērni. Partija nebija diez cik laba, taču, kad dinastijai draud pilnīga izzušana, der jebkāda savienība… Viktorija piedzima Kensingtonas pilī, kļūdama piektā rindā uz troni (viņu apsteidza tēvs un viņa bezbērnu brāļi).

Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 47 (20.06.2017.)