18. jūlijā Annas Kniperes, admirāļa Kolčaka civilsievas, dzimšanas diena (Ir iemesls!)

Anna Safonova piedzima ļoti cienījamā un pazīstamā ģimenē. Viņas vectēvs bija kazaku armijas ģenerālis, tēvs kļuva par Maskavas konservatorijas pirmo rektoru. Ģimene ļoti augstu vērtēja izglītību, tāpēc Annu 1906. gadā aizsūtīja uz prestižāko mācību iestādi meitenēm – kņazienes Oboļenskas privāto sieviešu ģimnāziju. Ģimnāzija savas audzēknes gatavoja uzņemšanai universitātē, un tā tika vērtēta ļoti augstu. Anna bija viena no pirmajām skolniecēm, taču universitātē tā arī nemācījās. Starp citu, tas nebija obligāts mācību noteikums, it īpaši tāpēc, ka ģimnāziste Safonova ļoti veiksmīgi darbojās mākslas studijā, viņas skolotājs, slavenais gleznotājs Zeidenbergs, slavēja Annas darbus, pareģoja viņai izcilu nākotni… Kurš gan zināja, ka, tikai pateicoties šim talantam, Kolčaka galvenā mīlestība spēs izdzīvot padomju cietumos un nometnēs…

1911. gadā astoņpadsmitgadīgo Annu apprecināja ar perspektīvo jūras flotes virsnieku Sergeju Timirevu. 1914. gadā piedzima dēls Vladimirs… Bet 1915. gadā pirmo reizi satikās Anna un Aleksandrs Kolčaks. Par to, kā risinājās viņu romāns, stāsta slavena filma un daudzi citi avoti… Ir jāpiebilst, ka Anna tā arī neapprecējās ar balto ģenerāli un “galveno pavēlnieku”, bet ar vīru oficiāli arī neizšķīrās. 1918. gadā Anna devās uz Sibīriju, sekodama savam iemīļotajam. Viņa strādāja par tulku, hospitāļos kopa ievainotos, šuva apakšveļu karavīriem. Šie divi gadi bija vislaimīgākie Annas dzīvē, jo viņi ar Kolčaku bija kopā, līdzās… 1920. gadā admirāli saķēra boļševiki. Uzreiz pēc aresta Anna devās uz VĀK… Satikdama šīs baisās iestādes pirmo darbinieku, Anna izdvesa tikai vienu frāzi: “Apcietiniet arī mani. Es nevaru bez viņa…”

Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 54 (18.07.2017.)