Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas”: satikšanās pēc 20 gadiem

img

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē 11. augustā norisinājās skaists un sirsnīgs pasākums. Bijušie “Mūsmājas” audzēkņi, kuri atstāja centra sienas tālajā 1997. gadā, sarīkoja centra darbiniekiem jubilejas balli. Par šo pasākumu nebija nekādas oficiālas informācijas, es par to uzzināju pavisam nejauši.

Visiem “Mūsmāju” darbiniekiem bija klāts galds, bet galvenie pasākuma rīkotāji – pirms 20 gadiem centru absolvējušie audzēkņi – uz pasākumu ieradās ar saviem bērniem. Nokļuvis svētku zālē, es nedaudz apjuku, man radās iespaids, ka esmu nokļuvis kādas ģimenes viesībās. Svinīgi tērpti un smaidīgi cilvēki sēdēja pie galda, bet no ekrāna pie viņiem vērsās Eduards Čefranovs, arī “šīs pirmās partijas” absolvents, kurš pašlaik dzīvo Londonā. Viņa apsveikums bija tā vērts, lai šeit nocitētu kaut nelielu izvilkumu: “Mums klājas labi. Dzīvojam, veidojam ģimenes. Jūs varat būt mierīgi par mums. Kādreiz viens gudrs cilvēks man teica: “Dzīvo tā, lai citiem nebūtu jākaunas!” Pēc tā es arī vienmēr vados. Cenšos, lai tiem, kuri audzināja mani, sniedza pozitīvas emocijas, ielika kaut kādus dzīves principus, nebūtu jākaunas par mani. Man tas ir galvenais. Paldies jums, audzinātāji, ka bijāt mums blakus, virzījāt mūs, lamājāt, ja bija par ko. Šodien vēlu visiem labu garastāvokli, un uz tikšanos!”



Andrejs Jakubovskis



Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 62 (15.08.2017.)