Hanžonkovi – kazaku izcelsmes muižnieki. Muižniecību ieguva par nevainojamu dienestu, militārajiem nopelniem un drosmi. Kopš XVIII gadsimta sākuma nebija neviena kara, kurā nebūtu piedalījušies šīs slavenās dzimtas pārstāvji. Godīgums, krietnums, atbildība – vērtīgākās rakstura iezīmes, kuras tika iepotētas Hanžonkovu mājās dzimušajiem zēniem. Arī Aleksandrs auga atbilstoši visām ģimenes tradīcijām. Visu mūžu lepojās, ka viņa vectēvs labi pazina Puškinu, ka viņa tēvs bija goda sardzē Aleksandra II kronēšanas laikā.
Viņš centās visā atbilst saviem senčiem, nepiekāpties viņiem. Viņa karjera sākās diezgan parasti, kā visiem kazaku atamanu bērniem: pēc ģimnāzijas kursa beigšanas viņš tika nosūtīts uz kadetu korpusu. Saņēmis visaugstākās atzīmes priekšmetos, kā arī lieliskas rekomendācijas no priekšniecības, Hanžonkovs, uzreiz pēc “podhorunžija” dienesta pakāpes saņemšanas, iestājās vienā no prestižākajiem kazaku pulkiem Maskavā. Taču militārā karjera neizdevās, uzticīgi nodienējis deviņus gadus, Aleksandrs atvaļinājās veselības stāvokļa dēļ. Saskaņā ar likumu kā pabalstu vēl ne visai vecais kazaku virsnieks saņēma piecus tūkstošus zelta rubļu. Uzreiz radās jautājums – ko darīt tālāk?
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 74 (26.09.2017.)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
