Vai uz ceļa var stādīt kartupeļus?

1998. gada plānā situācija ir pavisam cita. Īpašumam “Rasas” pievienota puse ceļa, otra ceļa puse pievienota īpašumam, kas atrodas pretējā ceļa pusē. Uz jautājumu: “Kur ir mana īpašuma robeža?” zemes lietu speciālists atbildējis, ka robeža iet pa ceļa vidu, bet privātīpašums sākas ar ceļa malu. Kāpēc īpašumam pievienojuši ceļa daļu, tagad neviens nevar atbildēt. Arkādijs iesniegumu nav rakstījis un par izmaiņām neticis informēts.

Kur ir problēma?

“Problēma ir ceļa uzturēšanā – remontā un sniega tīrīšanā. Bet pirmkārt,” saka Arkādijs Rimšāns “Problēma ir attieksmē. Te vajadzētu trīs kravas labas grants un kārtīgi izlīdzināt, izveidot profilu. Es viens nevaru atļauties to apmaksāt. Pārējie iedzīvotāji te arī nav bagātnieki, vien pensionāri. Uz jautājumu: “Ko man darīt ar savu pusi ceļa?” pagasta pārvaldes vadītājs atbildēja, ka varot kaut kartupeļus stādīt. Saka – raksti. Kam rakstīt? Raksti man, raksti novada domes priekšsēdētājam... bet man jau apnika rakstīt. Rakstīju 2016. gada vasarā, saņēmu atbildi, ka norādītais ceļš nav pašvaldības īpašums, un pamatojoties uz likuma “Par autoceļiem” 23. panta 2. punktu: “Gadījumos, kad ceļu izmanto satiksmei uz servitūta pamata, ceļa uzturēšanas pienākums ir servitūta lietotājam”, bet manā īpašumā nav norādīts servitūta ceļš! Ir norādīts kaut kāds gabaliņš, nevis ceļš, bet pusceļš. Otrs tā laika zemes ierīkotāju “brīnumdarbs” –  no platības 0,12 ha mans īpašums pārtapis par 0,2 ha lielu. Būtu jau labi, ja tā būtu arī dabā, bet šī platība man uzdāvināta tikai uz papīra, bet par to man nākas maksāt nodokli... par kura kļūdām es maksāju? 1998. gadā šīs aplamības sastrādāja mērnieks. Par to viņš tolaik saņēma algu. Nekādas atbildības... Tagad man iesaka pārtaisīt Zemes grāmatu, bet vai es varu atļauties to samaksāt? Vai kādu tas interesē?

Gribētos  skaidrību!

Iedzīvotāju sapulcē Ezernieku pagastā atkārtoti painteresējos par ceļa jautājumu. Rezultāta nekāda. Ceļš pazudis, skaidrības nav, jautājums paliek atklāts... 

Iveta Leikuma