Četrdesmit astoņos nemierīgos žurnālistikas gados mana jūsmīgā sirds ir nepārtraukti lūzusi divās daļās. Krāslava pie upes, Dagda virs ezera... Un līdz šai dienai es šaubos: kas ir mīļāks un dārgāks? Vienā brīnišķīgā pilsētā esmu dzimis un audzis, otrā - ieguvis daudzus draugus.
Rosīgais galvaspilsētas troksnis vai tūristu pūļi Eiropas lielpilsētās - nav par mani. Būdams komandējumos Briselē un Berlīnē, es ātri sapratu: nekas nevar atsvērt nenovērtējamo Latgales mieru, kur ir tik viegli elpot. Un pieaugusī Rīgas mazmeita Darja, iemīlējusies Krāslavā, vairs neuzdod jautājumu, kāpēc es visu mūžu esmu dzīvojis klusajos Daugavas krastos? Pati atrada atbildi manās izstādes fotogrāfijās, un, kad vien iespējams, uzcītīgā studente ierodas mīļotajā Latgalē. Un arī Dagdas novadu mēs ar viņu, paņemot līdzi foto kameru, ne reizi vien apmeklējām. Nepārtraukti atminas Svariņus, neaizmirstamu iegremdēšanos lauku romantikā...
Tieši pusgadu neapmeklēju Dagdu, sailgojos. ..
[...]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.26
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
