Aglona – makšķerēšanas mākslas augstākā skola

Geranimovas Ilzes ezera baltie plašumi… Šeit, gluži kā pingvīni, pie ledū izurbtiem caurumiem noliekušies vairāk nekā trīs desmiti Aglonas novada prestižo balvu pretendentu. Saskaņā ar senu tradīciju uz starta iziet četru novadu komandas ar astoņiem dalībniekiem katrā no tām. Neiespējami uzveikt neuzvaramos agloniešus, bet gribas... Šī augstā mērķa dēļ pasākuma rīkotāji iepriekš organizēja sacensības tuvējā ezerā, kad sasniegtie rezultāti sniedza nopietnas cerības. Neveiksmīgajai aizejošajai makšķerēšanas sezonai sestdienas rezultāti izrādījās fantastiski: paredzētajā laikā atzītais meistars Ēriks Zvidriņš uzrādīja tiesnešiem lomu 4,860 kilogrami! Turklāt mans paziņa, kļuvis par dienas labākās trofejas autoru, apveda ap stūri 400 gramus smagu plaudi. Bet papildu konkursā viņš pirmais izvilka raudu un ieguva trešo vietu. Sudraba un bronzas ieguvēji – Vladimirs Stivriņš un Vladimirs Kirilovs – arī uzrādīja rezultātu ap četriem kilogramiem. Bet galvenais, Kastuļinas novada dalībnieki spēja nokomplektēt ļoti stipru komandu, kas sapņoja pārmākt Aglonas favorītus. Daiļā dzimuma pārstāvju vidū ar prasmēm pārsteidza Elita Ruduka, bet starp junioriem izcēlās Elmārs Stivriņš.

Kā saka, sapņot nav liegts. Vai tiešām savās mājās sienas nepalīdzēs? Arī taktiku Kastuļinas dalībnieki piemēroja pareizu, izvēloties dziļumu, kur var rēķināties ar pamatīgāka plauža noķeršanu. Tikai, ja barometrs naktī rādīja pazeminātu atmosfēras spiedienu, būtu naivi cerēt noķert trofejas cienīgu zivi. Tāpēc arī Aglonas makšķernieki izvēlējās piekrastes sēkļus un sāka vilkt svītrainu sīkaļu. Šajā gadījumā, netaupot barošanai motili, kas tagad maksā tikpat cik sarkanais kaviārs. Ko tik neizdarīsi sporta slavas dēļ!

Latvijas lepnumu un daudzu pasaules sacensību dalībnieku Māri Āriņu pamanu jau no tālienes. Viņš vienmēr makšķerē uz ceļiem, zemu noliecies pār ledū izcirsto caurumu. Asarīši-matrozīši pirksta lielumā burtiski lec laukā no ūdens, un, noķēris vairākas zivteles, augstākās klases meistars iet uz nākamo caurumu. Neatraudams skatienu no sargzīmes, Māris man pastāstīja, ka viņš pavisam nesen ir atgriezies no pasaules čempionāta Bulgārijā. Piecpadsmit valstu vidū Latvijas komanda ieņēma ceturto vietu. Pavisam nedaudz pietrūka līdz godalgotai vietai.

Blakus pasaules mēroga zvaigznei veterāns Anatolijs Pupics. Ar viņu mēs jau sen esam “uz Tu”, un, protams, saruna rit par makšķerēšanu. Ne bez lepnuma pēdējo sacensību meistars paziņoja, ka sacensību priekšvakarā Aglonas trijotnei  bijusi lieliska treniņu diena Preiļu novada sacensībās. Tur no vienpadsmit komandām viņš, kā arī Andis Trimalnieks un Dainis Ceriņš ieguva pirmo vietu. Nedaudz agrāk Anatolijs Jēkabpilī senioru vidū ieguva zelta balvu, un šodien no viņa teiktā var spriest, ka Aglonas spēcīgais sastāvs rēķinās tikai ar uzvaru. Pirmo reizi iepazinos ar Aldi Trimalnieku – ļoti patīkamu jaunu cilvēku, kurš nezina labāku vaļasprieku par makšķerēšanu. Mums bija, par ko runāt, es atcerējos tos neaizmirstamos laikus, kad par zemledus lomu – kilogramu smagu asaru nozveja – netika uzskatīta par sensāciju.

Blakus agloniešiem jūtami nervozē grāverieši. Viņiem nepārprotami neveiksmīga diena: komandas kapteinis Talgatam, kurš veica likmi uz ļoti plānu auklu, pilnīgi neveicas. Visticamāk, draiskā līdaka nokoda ceturto volframa mormišku. Zaudējumi nopietni, par tādu naudu veikalā var nopirkt kilogramu laša... Komandas biedri ķircina, un Talgats godīgi atzīst: “Šodien nav mana diena.” No rīta, veiksmīgi “saķerdams svītrainās sēkliņas”, jautrais Grigorijs Gavrilovs, piedzīvojis neveiksmi, jau sāka padoties, bet viņa komandas biedri centās atbalstīt veterānu ar glāzīti dopinga. Raugoties ne bez skaudības uz enerģiskajiem kaimiņiem agloniešiem, Grigorijs teica tostu: “Galvenais ir izvirzīt reālus mērķus. Nu, draugi, par ceturto vietu!”

Tā arī notika finišā. Bet pirms tam ezera vidū es apsveicu ar acīmredzamu veiksmi vietējo azartisko makšķernieku Andreju Kirillovu. Četrsimt gramu smags asaris – šīs dienas sensācija! Septiņu metru dziļumā viņš gaidīja plaudi, bet iznāca ne sliktāk. Kad nekožas, tad no cienasta atsakās pat plauži.

Šķeltovas komandā nevaldīja uzvaras noskaņa, un tikai smaidīgais bārdainis Edgars Kluss nezaudēja optimismu: “Svarīga ne uzvara, bet gan piedalīšanās. Šeit ir, no kā mācīties!”

Tieši plkst. 13.00 krastā noskanēja signāls. Nogurušos vīrus krastā sagaidīja ar karstu zupu, bet saimniece Inese Nikitina, kura cienāja viesus, neaizmirsa uzsmaidīt ikvienam. Apetītei – maizes dzēriena glāzīte, stiprāks nemēdz būt. Galvenais tiesnesis Artūrs Murāns fiksē lomus līdz pat gramam. Nevienas pretenzijas, tiesa, viens konflikts bija gan – starp balvu gribētājiem par vismazāko zivteli pārāk daudz pretendentu. Uzvarēja Viktora Bižāna asarītis sērkociņa lielumā.

Kausu, medaļu un vērtīgo balvu pasniegšana notika lietū, kas nedaudz apgrūtināja fotosesiju. Brīnums nenotika, un Aglona atkal pierādīja savu neuzvaramību. Komanda noķēra divdesmit trīs kilogramus zivju! Šoreiz ledus uzvaru veidoja Anatolijs Pupics, Māris Āriņš, brāļi Gunārs un Dzintars Matisāni, Aldis Trimalnieks, Ilmārs Trepša, Dainis Ceriņš un Andris Kurmis. Lielisks astotnieks! Visu cieņu sacensību organizatoriem, kas zaudēja līderiem tieši par kilogramu ar rezultātu 22,004 kg. Bronzas ieguvējiem Škeltovas komandai bija 13 710, un balvas saņēma arī Grāveru komanda ar kopējo svaru 10 302 kg. Zaudētāju nebija. Individuālajās ieskaitēs bija pārsteigums, kad vietējais makšķernieks Imants Rudukss pārspēja Aglonas favorītus. Ezera dibena reljefa pārzināšana palīdzēja Imantam nokļūt tik labā vietā, kur ķērās lielāki pliči un raudas nekā agloniešiem asarīši. Rezultātā labākais personīgais loms – 3,880 kg, Gunāram Matisānam – 3,710, Mārim Āriņam – 3,660. Pačukstēšu, ka aglonieši ēsmas moilim nežēlo pat desmitiem eiro!

Papildu konkursos ledus caurumu urbšanā izcēlās vietējais stiprinieks Andrejs Matvejevs, bet makšķerēšanas ātrumā ārpus konkurences bija azartiskais makšķernieks Anatolijs Pupics. Cauruma izurbšanai un asarīša noķeršanai veterānam vajadzēja vien divpadsmit sekundes.

Aizrautīgo entuziastu atvadīšanās nebija steidzīga, jo šādu sporta sacensību galvenā vērtība ir domubiedru saziņa, kā arī sportiskās meistarības pieaugums. Tas arī atspoguļojās šajā marta dienā. Vajadzēja redzēt, ar kādu skaudību jaunieši skatījās uz Aglonas makšķerēšanas virtuozu meistarību.

Aleksejs GONČAROVS