Jūlija pirmajā pusē laikapstākļi būtiski sarežģīja tūristu, atpūtnieku un vasaras pasākumu organizatoru plānus dabā.
No jūnija svelmes palika vien atmiņas, turklāt virs Latgales savilkās mākoņi ar apnikušajiem aukstajiem vējiem, lietu un vētras anomālijām, kas kļuva par īstu katastrofu laukiem. No tā cieta meži, lauksaimniecības zeme, ēkas... Bet trīspadsmitais datums, par spīti izslavētajam velna ducim, priecēja ar tādiem laikapstākļiem, ka labākus nevar vēlēties. Caur nelielajiem mākoņiem saules stari sāka sildīt izmirkušo zemi, vēji atkāpās, ilgi gaidītā gludā ūdens virsma atgriezās ezeros.
Jaundome, rīts, bet autostāvvietas ir pilnas: lieli un mazi autobusi, automašīnas, velosipēdi. Daudzo sabraukušo vidū izcēlās divas kategorijas – acīmredzami tūristi, pamatā ģimenes, un trokšņainas komandas, kas ieradās šeit ar rokas izkaptīm atbalsta grupu lokā. Pirmkārt, šajā sestdienas rītā ezera malā sākās iepriekš izziņotā Rāznas Nacionālā parka ceļotāju diena. Astoņpadsmit tūrisma objektu sarakstā iekļauts arī Jaundomes vides izglītības centrs, kas piedāvā pastāvīgās ekspozīcijas apskati Ežezera krastā, velo pārgājienu apkārt gleznainajam ezeram un pārgājienu delikatešu degustāciju. Pats redzēju, kā tūristi pie ugunskura no Rēzeknes, Daugavpils un Jēkabpils slavēja gan slaveno Ezernieku zivju zupu, gan muižkunga kruasānus – siltus, gardus. Saimnieces Līga, Valentīna, Diāna un Jana gan uzklausīja pateicības vārdus, gan sekoja, lai lielajā katlā nepiedegtu pļaušanas sacensību dalībnieku putra. Lūk, arī otrs iemesls, lai sapulcētos šajā iecienītajā atpūtas vietā.
Godīgi sakot, kausu un medaļu gribētāju šoreiz sapulcējās mazāk nekā parasti. Manuprāt, ir vairāki iemesli. Diemžēl turpinās cilvēku izbraukšana no Latgales, bet valsts programma, lai veicinātu tautiešu atgriešanos no ārzemēm, nav nekas vairāk par labām vēlmēm, saskaņā ar kurām ceļš ved uz nekurieni. Populāro sacensību, kuras radās 2010. gadā, dalībnieki ir kļuvuši vecāki, bet jaunākā paaudze, kā saka, gribētos, lai būtu labāka. Kāds šajā dienā izvēlējās novākt rupjo lopbarību savai saimniecībai, un ne vienu vien reizi skaļi skanēja sūdzības par slikto laiku, kas izjauca zemnieku plānus un cerības. Vēl viens iemesls: šo gadu laikā ir izauguši īsti meistari, kas biedē jaunpienācējus. Vai tādiem var tikt līdzi? Ar savu korespondenta pieredzējušo aci Dagdas novada pļavās tikai nedaudz kļūdījos prognozēs par nākamajiem prestižo balvu ieguvējiem.
Visu pļaušanas sacensību vēsturē neatceros tik sarežģītus sektorus. Pārgatavojusies rupja zāle, no kuras rēgojās garas vībotnes, vērmeles un latvānis. Trūka tikai alkšņu un kārklu... Vai tad ar to var nobiedēt īstu latgaliešu saimnieku!? Tāpēc galodas tajā rītā darbojās kā vēl nekad, bet izpalīdzīgie kavalieri tā vien vijās apkārt dāmām, piedāvādami uzasināt izkapti. Ir labi zināms, ka visas izkaptis Svariņu dāmām sagatavoja Aivars Šļahota. Visi noskaņoti tikai uzvarai, jo īpaši kopš rīta iesildīšanās koncerta dejotājas Allas Zabelovas izpildījumā. Citiem vārdiem, zaļais pjedestāls ar lauku pieskaņu.
Tiesnešu komanda Sandras Viškures vadībā darbojās kā pulkstenis, īpašu uzmanību pievēršot drošības tehnikai. Kad strādā atzītie Svariņu, Astašovas un Asūnes meistari, ir prieks skatīties. Sieviešu uzstāšanās – tas pats balzams dvēselei, par prieku līdzjutējiem, starp kuriem es pamanīju arī pilsētas viesus.
Pēc smaga darba – atpūta pie ugunskura ar kūpošas putras šķīvi. Šeit daudzie tūristi skatījās uz darbīgajiem latgaļu spēkavīriem, kuri ēda īpašus kruasānus, gatavotus virs ugunskura. Nogurušo pļāvēju sejās lasāmas pārdomas: kas uzvarēs šoreiz? Konkurenti greizi lūkojās uz Svariņu pusi – pastāvīgie favorīti, kuriem nepatīk atdot zeltu citiem. Noslēpumaini klusēja Astašovas četrinieks, kas tajā dienā strādāja vienkārši lieliski. Un tikai pilnīgu mieru saglabāja pastāvīgā pļaujas svētku varone Natālija Drozde – pirms tam bija četri zelti! Asūnes sieviešu sejās rotājās smaidi – sudrabs garantēts! Šoreiz trešās sieviešu komandas nebija, un nav īsti skaidrs, kāpēc iecienītos svētkus nerotāja Konstantinovas dāmas, bez kurām nebija īsta sacensību gara.
Jau uz skatuves aicina labākos no labākajiem. Lauksaimniece pēc aicinājuma, Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure un šovmenis Aivars Bačkurs paziņo rezultātus un pasniedz balvas. Starp vīriešu komandām augstāko klasi demonstrēja Astašovas četrinieks – brāļi Juris un Andris Ļoļāni, Ilmārs Kalpišs un Edgars Buzo. Saņemot sudraba kausu, Svariņu pļāvēji Antonijs Vaicuļevičs, Aivars Šļahota, Jans Stankevičs un Mihails Sirota īpaši nepriecājās: zelta medaļu skaits pārtrūka, žēl... Toties nogurušie vīri skaļi sveica savu sieviešu komandu, kas ieguva augstākās medaļas. Gluži kā jaunībā priecājās Faina Davidenko, Natālija Drozde, Viktorija Lubgāne un Inna Vaicuļeviča, daudzkārtējā uzvarētāja Antonija sieva. Vīriešu komandu vērtējumā trešo goda pakāpienu ieņēma Asūnes pļāvēji – Valērijs Lakotko, Vladimirs Žuravskis, Aleksandrs Krasovskis un Andrejs Tribis. Asūnes dāmu sudraba četrinieks – Oksana Savka, Žeņa Vesna, Svetlana Petrova un Olga Lukjanska ir lieliskas gan uz skatuves, gan pļaujas laukā. Sacensību rīkotājiem – Ezernieku pļāvējiem nelīdzēja pat dzimtās sienas, toties Jana Vitāne ieguva junioru balvu! Starp puišiem augstāko klasi demonstrēja Astašovas sportists Mārtiņš Konošonoks.
Kas izcēlās citos sektoros personīgajās ieskaitēs? Sieviešu grupā līdz piecdesmit gadiem apsveikumus saņēma Oksana Savka un Daiga Krilova, starp stiprā dzimuma pārstāvjiem – Vladimirs Žuravskis, Atis Konošonoks un Toms Siliņš. Senioru vidū (50+) piekto zeltu ieguva Natālija Drozde, sudrabu – Inna Vaiculeviča, bronzu – Žeņa Stepiņa. Tajā pašā vecuma grupā apsveikumus par iegūto zelta medaļu saņēma Andris Ļoļāns, otrajā vietā – Ezernieku pļāvējs Pēteris Lukaševičs, trešajā – Ilmārs Kalpišs.
Uzvarētājiem aplaudēja arī daudzie tūristi. Negaidīta, neaizmirstama pilsētas un ciema tikšanās…
Aleksejs GONČAROVS
