Dagdas mednieki atpūšas

  • Sports
  • 07.02.2020 15:31
  • 206 skatījumi
img

Dagdas mednieki atpūšas No trim novadiem, kur lasa “Ezerzemi”, visaizrautīgākie ir Dagdas mednieki, cenšas neatpalikt arī aglonieši. Mūsu laikraksts sīki un ar prieku stāsta par vīru ar bisēm porta spēlēm dabā, bet Dagdas mednieku pēdējā balle, ja pareizi atminos, notika pirms sešiem vai septiņiem gadiem.

Tā kā pie viņiem atrodas unikāls republikā zināms tūrisma objekts - dabas muzejs “Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa””, vietējie mednieki beidzot vienojās: šeit, Latgales nostūrī, turpmāk notiks ikgadējie Dagdas mednieku salidojumi. Un nav būtiski, ka februāra pirmajās dienās ceļi izskatījās kā pavasara šķīdonī, visi simts viesi ieradās bez kavēšanās. Bez šķēršļu pārvarēšanas kā arvien nenotiek nevienas medības. Tāpat kā jebkurš vīru stāsts par kārtējām medībām - bez humora un ne tikai.

Jau sen zināms, ka nekur tā nemelo kā karā, pēc medībām un vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc visos varas līmeņos redzam medniekus, ar kuriem sacensties var tikai zvejnieki. Tomēr gan vieni, gan otri ir ļoti tālu no parlamentāriešiem, kuri mūs bombardē ar neīstenojamiem solījumiem par gaišāku nākotni. Tomēr ne viss ir tik slikti: pateicoties varas iestāžu pūlēm, republikas austrumu nomale lēnām un pārliecinoši pārvēršas stabilās medību vietās, kur klejo ne tikai Baltkrievijas lāči, bet arī sumbri.

Centrs “Ķepa” - gaismas apspīdēts, kā oāze pelēkā klusumā. Svinīgi tērpti pāri vispirms apskata pārsteidzošās zāles, kur valda mežu, purvu un ezeru krastu atmosfēra. Kur vēl var nofotografēties uz brieža, mežacūkas fona vai pieskarties lapsas-viltnieces, noslēpumainā bebra, jenota dabiskajai ādai? Jā, un reto putnu medni varēs ieraudzīt tikai šeit! Muzejā atrodas arī labākās medību trofejas, kas krātas daudzu gadu garumā: ragi, galvaskausi, ilkņi... Jauno mednieku sievas, kuru salidojumā bija apmēram trešdaļa, pēc izstādes apmeklējuma citādi sāka raudzīties uz savu vīru aizraušanos. Dabas pasaule ir aizraujoša, interese par to ir uz mūžu.

Banketu zālē smalki klāti galdi ar baltiem galdautiem, kam nav nekā kopīga ar mednieku atpūtu meža norā. Galvenais rotājums ir medījums: kūpināts, sautēts, konservēts metāla kārbās... Turklāt otrajā zālē visi septiņi medību kolektīvi sagatavoja delikateses degustēšanai. Lieki piebilst: gaļas un kažokādu medniekiem nevar pārmest iztēles trūkumu. Nobaudījis karstu Konstantinovas mežacūkas gulašu, es nodomāju – kas gan var garšot vēl labāk. Drīz gan izrādījās, ka esmu kļūdījies. Asūne aicināja uz čeburekiem no aļņa gaļas, Dagda cienāja ar salātiem “Vāverīte”, Andzeļi - ar ceptu mežacūkas šķiņķi, Šķaune - “grūbenieku” mednieku gaumē, bet Bērziņi piedāvāja meža desertu. Uzvarētājus noteica demokrātiskā aizklātā balsošanā, un bija aizliegts balsot par savu komandu. Kas to būtu domājis: galveno balvu ieguva mednieku biedrība “Ķepova” par eksotisko medību ruleti-pastēti. Maksimālais punktu skaits 20. Zaļš apvalks, aknu pildījums, bet garša un smarža - pirkstiņus var aplaizīt. Bravo virējai Žannai Pizānei! Zelta medaļniekam Andzeļi zaudēja tikai par pāris punktiem, no lielā meža šķiņķa pēc degustācijas palika vien kauliņi. Starp citu, trofejas autors ir Viktors Sevastjanovs. Bronzas ēdiens - Konstantinovas gulašs, ko prasmīgi pagatavojis Māris Kupšis. Zaudētājiem mierinājuma balvas no galvenā atbalstītāja - novada domes.

Balle sākās ar prezentāciju, kad vadītāji prezentēja savus medību kolektīvus. Proza un dzeja, foto un video sižeti... Vārdos un ekrāna tekstos - medību vietas vēsture un lielums. Attēlos un video zibēja stāsti par to, kā mednieki rūpējas par meža iemītniekiem, jo   tie galvenokārt ir dabas sargātāji. Mēs redzējām, kā apmācīts suns izvelk bebru no purva, kam trāpījis mērķtiecīgs šāviens. Medību aizkulises ar neaizstājamo svaigas gaļas ēdienu ir atsevišķs jautājums, ne vienmēr tas ir “drukai”. Apzinīgākie pat atvainojās savām dzīvesbiedrēm par kavēšanos medībāS, taču līdz šim neviens nav zaudējis bisi vai mednieka ekipējumu. Gan runātāji, gan tostu teicēji ar prieku uzsvēra, ka pēdējos gados mednieku rindas papildina jaunatne. Un tas visvairāk iepriecina: Dagdas novadā jau ir divas jaunas mednieces, romiešu dievietes Diānas pielūdzējas. Man paveicās pierunāt īsai fotosesijai Šķaunes mednieci trešajā paaudzē Amandu Andžāni. Pirmā kursa studente paspēj it visur, un tovakar viņa bija īsta balles karaliene.

Atklājot salidojumu, pagasta saimniece Žanna Aišpure uzsvēra, ka ir mednieka meita, Asūnes medību kolektīva priekšsēdētāja sieva un jaunās mednieces Justīnes mamma. Vienā no foto reportāžas kadriem ir balles vadītāja, viņa arī centra “Ķepa” vadītāja, Regīna Stepiņa un burvīgā fotožurnāliste Sanita Karpoviča - drosmīgo mednieku dzīvesbiedres.

Vecākās paaudzes pārstāvis Anatolijs Harčenko ar savu Staņislavu ieradās ballē ar vērtīgu dāvanu Dabas muzejam. Šķaunes medību kolektīva vadītājs braši ziņoja par veiksmīgu aizvadīto sezonu - tika nošauti 17 aļņi un mežacūkas, seši desmiti bebru, kā arī lapsas, jenoti, ūdensputni... Latgales zemju bagātība ir neizsmeļama, ja vien to aizsargā.

Tiklīdz sāka spēlēt Dvinskas muzikanti, pāri sāka griezties valsī. Darīt visu no sirds ir dagdāniešu radošais stils, ko vērts aizgūt.

Ja jums, lasītāji, siekalas saskrēja mutē, tad dalīšos ar Dagdas mednieku padomu. Arī dabas pasaulē ienākušas jaunās tehnoloģijas, un ir iespējams pat iegūt medījumu bez ieroča. Paņemiet dažus ķieģeļus, aiznesiet uz tuvāko mežu, novietojiet klusā vietā, apkaisiet ar maltiem pipariem vai tabaku. Tiklīdz satumsīs, kāds ziņkārīgs garausis noteikti pamanīs slazdu, pieskries, iešņauks, nošķaudīsies, atsitīs galvu pret ķieģeli un būs pagalam. Nāciet no rīta, lai savāktu trofejas, cik ķieģeļu - tik zaķu. Te jums arī cepetis no meža zvēra gaļas. Labu apetīti!

Aleksejs GONČAROVS