Ziņas par Ukrainas bruņoto spēku ienākšanu Krievijas armijas pamestajā Hersonā nepriecēja ilgi.
Kamēr Ukrainas prezidents Zelenskis, runājot G20 sanāksmē Bali 15. novembrī, sacīja: "Esmu pārliecināts, ka tagad ir laiks, kad Krievijas destruktīvais karš ir jāaptur un to var apturēt. Tas izglābs tūkstošiem dzīvību". Krievijas armija atkal veica masveida raķešu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem. Aptuveni simts raķešu tika izšautas uz termoelektrostacijām un elektrostacijām, kā arī uz energosistēmas sadales tīkliem. Daudzās pilsētās elektrība ir pilnībā atslēgta. Ukrainas varas iestādes aicina taupīt enerģiju. Bez gaismas un siltuma palika ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī slimnīcas, skolas, bērnudārzi. Trieciens bija masīvākais un nežēlīgākais kopš kara sākuma. Cieta Kijevas un Sumi reģioni, Harkiva, Žitomira, Ļviva, Kremenčuka, Vinnica, Hmeļņicka, Rivne, Koveļa, Krivijriha un citas apdzīvotas vietas.
Papildus Ukrainas energosistēmai šoreiz cieta arī Moldovas infrastruktūra, jo tika bojāta abu valstu sistēmas savienojošā līnija. Kara radītie postījumi arvien vairāk kļūst starptautiski, globāli. Neskatoties uz to, ka 15. novembrī, kad tika rakstīts šis apskats, oficiāla apstiprinājuma nebija, daži mediji publicēja ziņu, ka Polijas teritorijā, netālu no Ukrainas robežas, netālu no Ļubļinas vojevodistes Pševodovas ciema, nokritušas divas Krievijas raķetes. Oficiāla apstiprinājuma nebija, taču daži avoti ziņo, ka Polijas valdības Drošības un aizsardzības komiteja bija pulcējusies uz ārkārtas sēdi. Ja apstiprināsies kritušo raķešu Krievijas izcelsme, incidentam var būt ļoti nopietnas sekas, jo Polija ir NATO dalībvalsts. Polija ziņo arī par diviem bojāgājušajiem.
Ukrainas prezidenta runas laikā Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Lavrovs, pretēji gaidītajam, zāli nepameta. Arī samita dalībnieki sēdē uzklausīja Krievijas pārstāvi un palika zālē. Tomēr kārtējo reizi Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs sacīja, ka "Krievija Ukrainā cīnās pret nacistiem". Runa sagādāja vilšanos G20 valstu pārstāvjiem.
Atbildot uz Ukrainas prezidenta izvirzīto “miera formulu”, kas sastāv no desmit punktiem (kodolenerģija, pārtikas un enerģētiskā drošība, visu ieslodzīto un Ukrainas iedzīvotāju atbrīvošana, kas ievesti Krievijas teritorijā, Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana, Krievijas karaspēka izvešana un karadarbības pārtraukšana, taisnīguma atjaunošana, ekocīda apkarošana, eskalācijas novēršana, kara beigu noteikšana), Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs sacīja, ka ''Ukraina izvirza nereālus miera apstākļu noteikumus, kas ir neadekvāti šajā situācijā".
14. novembrī Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss Turcijas galvaspilsētā, Ankarā tikās ar Krievijas ārējās izlūkošanas vadītāju Sergeju Nariškinu. Sarunā netika apspriesti jautājumi par Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanu. Viljams Bērnss kārtējo reizi brīdināja Krievijas pārstāvi par kodolieroču izmantošanas sekām Ukrainas teritorijā.
Uz visu ziņu fona vispārēju interesi izraisīja ziņas par Krievijas Ārlietu ministrijas vadītāja hospitalizāciju. Tika ziņots, ka ministrs Lavrovs sirds problēmu dēļ ievietots vienā no lielākajām slimnīcām. Ziņu aģentūras atsaucās uz anonīmiem avotiem, kas ir tuvi Krievijas ministram. Krievija šos jaunumus nosauca par viltus ziņām, un Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova pat publicēja video, kurā Lavrovs personīgi komentē šīs ziņas, argumentējot, ka šādas viltus ziņas nav jaunums politikā un novēl žurnālistiem būt godīgākiem. Pēc kāda laika Bali gubernators sacīja, ka ministrs Lavrovs patiešām kādu laiku atradies slimnīcā, kur viņam tika veikta veselības pārbaude. Stāsts ir sarežģīts, bet interesants. Skaidrības trūkums rada dažādus pieņēmumus. Ja arī ir bijusi veselības pārbaude, tad tagad daudzi par to šaubās. Kaut kā viss notika konkrētā laikā. Savukārt Lavrova uzrunas samitā boikota gadījumā varēja oficiāli paziņot, ka Ārlietu ministrijas vadītājs nemaz negrasījās piedalīties G20 līderu sanāksmē, bet gan ieradās tikai un vienīgi uz pārbaudi vietējā slimnīcā. Tomēr tie visi ir tikai minējumi, nekas vairāk.
Krievijas Gaisa spēku dienests ziņo par kārtējo konfliktu starp mobilizēto un virsnieku. Šoreiz incidents noticis centrā ''Patriot'' netālu no Maskavas. Mobilizētais Aleksandrs Ļeškovs bija sašutis par centrā izvietoto mobilizēto formālo apmācību un slikto nodrošinājumu. Viņš savas pretenzijas adresēja pulkvežleitnantam Denisam Mazanovam. Konflikta dalībnieku starpā notika kautiņš, pēc kura Ļeškovs tika arestēts. Tagad viņam draud sods līdz 15 gadiem. Advokāti paziņoja, ka pārsūdzēs sava klienta arestu.
15. novembrī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks ar milzīgiem zaudējumiem ieņēma Pavlovkas ciemu netālu no Doņeckas. Analītiķi uzskata, ka šis fakts pierāda, ka tuvākajā nākotnē tieši Donbass kļūs par prioritāro virzienu Krievijas armijas kustībai Ukrainas teritorijā. Neskatoties uz visiem pasaules sabiedrības centieniem, karš nebeidzas. Mainās agresora taktika, kurš turpina runāt tikai par vienu - cīņu pret nacismu. Neviens vairs netic šai ''dziesmai'', izņemot varbūt dažas valstis, kas turpina pārdot ieročus Krievijai. Nu... vai arī izlikties, ka tic. Tas ir delikāts jautājums, tomēr bizness ir tikai bizness.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
