23. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru Krievijas Federācija tiek pasludināta par terorismu atbalstošu valsti. Rezolūciju atbalstīja 494 ES galvenās likumdošanas institūcijas deputāti. Pret balsoja 58 deputāti. Neskatoties uz apsūdzību nopietnību (rezolūcijā teikts: Krievijas Federācijas apzinātie uzbrukumi un zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem), dokumentam ir simbolisks, deklaratīvs raksturs, jo Eiropas Parlamentam nav juridiska pamata atzīt nevienu valsti par terorisma sponsoru. Līdz ar to pieņemtā rezolūcija neparedz nekādas papildu sankcijas. Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē publicētajā rezolūcijas skaidrojumā teikts: "Pasludinot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, EP deputāti vēlas sagatavot augsni Putina un viņa valdības saukšanai pie atbildības par šiem noziegumiem starptautiskā tribunāla priekšā." Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā preses pārstāve uz to reaģēja, nosaucot Eiropas Parlamentu par "idiotisma sponsoru". Šāds Krievijas galvenās diplomātiskās nodaļas oficiālā pārstāvja paziņojums nevienu īpaši nepārsteidza, jo Zaharovas kundze jau iepriekš ir atļāvusies vēl “neviennozīmīgākus” komentārus. Tajā pašā dienā ES likumdevēja vietne tika pakļauta masveida hakeru uzbrukumam, un tā nebija pieejama diezgan ilgu laiku.
Jāteic, ka triju Baltijas valstu, Polijas parlamenti, kā arī Čehijas parlamenta apakšpalāta jau atzinuši Krievijas Federāciju par terorismu atbalstošu valsti. Lēmumi tika pieņemti pēc tam, kad Krievijas armija sāka apšaudīt enerģētikas infrastruktūras objektus Ukrainas teritorijā. Vēl viena apšaude notika 23. novembrī. Izšautas 70 raķetes, no kurām 51 notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Pārējie nodarīja lielu kaitējumu Harkivā, Odesā un Ļvivā pilnībā atslēgta elektrība, pārtraukta siltuma un ūdens padeve. Gaisma tika izslēgta Nikolajevas un Dņepropetrovskas apgabalos. Ir postījumi dzīvojamos rajonos. Neiztika arī bez cietušajiem. Kijivā nogalināti trīs cilvēki, desmit ievietoti slimnīcā. Kopumā valstī gāja bojā seši cilvēki, 36 tika ievainoti. Viena no raķetēm trāpīja kādas Volņanskas pilsētas slimnīcas dzemdību nodaļā, kas atrodas 30 kilometrus no Zaporožjes. Gāja bojā jaundzimušais mazulis, viņa māte un ārsts tika izvilkti no drupām dzīvi.
Krievijas puse atzina Volņanskas apšaudes faktu, taču paziņoja, ka apšaudei tika pakļauta militārā noliktava, nevis slimnīca.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja vadītājs Hanss Kluge sacīja, ka Ukrainas enerģētikas infrastruktūras iznīcināšana ietekmēs veselības aprūpes sistēmu un iedzīvotāju veselību. Citiem vārdiem sakot, ziemas apstākļos miljoniem civiliedzīvotāju valstī saskarsies ar akūtu izdzīvošanas jautājumu. Siltuma un ūdens trūkums izraisīs masveida elpceļu slimības, gripu un koronavīrusa infekciju. Pēc PVO aplēsēm, šoziem Ukrainu varētu pamest divi līdz trīs miljoni cilvēku. Šonedēļ Ukrainā uzsniga sniegs, un temperatūra noslīdēja līdz nullei un zem nulles.
Pēc kārtējās masveida apšaudes Ukrainas teritorijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pieprasīja steidzamu ANO Drošības padomes sasaukšanu. Tikšanās bija paredzēta 23:00 pēc Latvijas laika. Par tās gaitu un pieņemtajiem lēmumiem pastāstīšu nākamajā mūsu laikraksta numurā.
Neskatoties uz kriminālvajāšanas draudiem, mobilizētie Krievijas Federācijā iesniedz ziņojumus, atsakoties piedalīties karadarbībā. Iesaukto karavīru radinieki medijiem stāstījuši par vismaz 18 karavīriem, kas tiek turēti vienas mājas pagrabā Doņeckas apgabala ciematā. Arestēto radinieki apgalvo, ka ziņojumi par atteikšanos piedalīties karadarbībā netiek ņemti vērā. Mobilizētie ziņo par virsnieku pilnīgu vienaldzību pret savu padoto dzīvi. Iesniegtos atteikuma ziņojumus atsakās izskatīt, advokāti norāda uz iesaukto aizturēšanas nelikumību. Pēc analītiķu domām, šādu ieslodzīto var būt vairāki simti vai pat vairāk. Ziņu aģentūru tiešsaistes resursos ir daudz stāstu, ko stāstījuši mobilizēto cilvēku radinieki un draugi, kuri bijuši frontes līnijā un mēģinājuši atteikties piedalīties karā.
Eiropā norisinās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Florences mēra ierosinātā akcija "Cerību ģenerators". Šīs akcijas ietvaros lielākās ES pilsētas ukraiņiem dāvinās elektriskos ģeneratorus un transformatorus. Dāvanas paredzētas, lai uzturētu un nodrošinātu elektrību skolām, slimnīcām, ūdensapgādei, aprūpes centriem, patversmēm un telefona līnijām.
Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs savā telegram-kanālā ierakstīja: “Ienaidnieki turpina rūpīgi “aprēķināt” mūsu palaišanu un rezerves. Velti viņi cer uz mūsu iespēju izsīkumu. Turpinājums sekos. Pietiks visiem." Tā viņš paziņoja par uzbrukumu turpināšanu.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
