14. decembra agrā rītā tika saņemtas ziņas par jaunu Krievijas uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai ar bezpilota lidaparātiem, kas ražoti Irānā. Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs uzbrukumu nosauca par "enerģētiskā terora turpinājumu". Neviens no bezpilota lidaparātiem mērķi nesasniedza, visus notriekuši Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki. Informācija par notriekto "kamikadze" skaitu atšķiras. Daži mediji sniedz skaitli 10, citi - 13. Cietušo nav, taču lidrobotu atlūzas nodarījušas bojājumus vienai administratīvajai ēkai un četriem dzīvojamajiem namiem. Krievijas puse notikušo nekomentēja, savukārt Ukrainas puse norādīja, ka droni sūtīti no Azovas jūras austrumu krasta.
Ukraina apsūdz Irānu šo bezpilota lidaparātu piegādē Krievijai. Teherāna šīs apsūdzības noliedz, argumentējot, ka pēdējā vairāku desmitu dronu piegāde notikusi vairākus mēnešus pirms kara sākuma Ukrainā. Pilnīgas skaidrības šajā jautājumā joprojām nav.
Avoti ASV administrācijā ziņo, ka vienošanās par moderno “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi Ukrainai ir noslēguma stadijā. Tās var tikt piegādātas jau šogad, un pats līgums var tikt parakstīts līdz šīs nedēļas beigām. Sistēma “Patriot” būs jaudīgākais un modernākais pretraķešu ierocis, kas līdz šim piegādāts Ukrainai. Ukrainas vadība novembra beigās vērsās pie ASV administrācijas ar lūgumu piegādāt šīs sistēmas, kad sākās visspēcīgākie Krievijas raķešu uzbrukumi svarīgākajiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem.
Ukrainas Drošības dienests jau vairākas nedēļas veic kratīšanas Ukrainas Pareizticīgās (iepriekš Maskavas patriarhāta) baznīcās un klosteros. Iemesls: aizdomas par sadarbību ar agresorvalsti, reliģisko kopienu kā "krievu pasaules šūnu" izmantošanu. Prezidents Zelenskis ar savu dekrētu noteica sankcijas pret septiņiem Ukrainas pareizticīgās baznīcas hierarhiem. Sarakstā ir četri metropolīti, viens arhibīskaps, vienas katedrāles prāvests un viena klostera hegumens. Apsūdzība: sadarbība ar okupācijas armiju, kara attaisnošana, "krievu pasaules" idejas atbalstīšana. Iepriekš Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode atlaida trīs bīskapus, kurus Drošības dienests apsūdzēja prokrieviskā darbībā. Kratīšanu rezultātā klosteru un baznīcu teritorijā tika atrasta prokrieviska literatūra un propagandas materiāli, lielas skaidras naudas summas, tur uzturējās cilvēki bez dokumentiem un Krievijas pilsoņi.
90 Ukrainas tiesneši Apvienotajā Karalistē iziet apmācību pieredzējušu tiesnešu vadībā, kuri ir piedalījušies starptautiskos tribunālos. Mērķis: sagatavot tiesnešus veikt tiesas prāvas saistībā ar kara noziegumiem Ukrainas teritorijā kara laikā. Kopš kara sākuma reģistrēti aptuveni 43 tūkstoši šādu noziegumu. Apvienotās Karalistes ģenerālprokurore Viktorija Perentisa sacīja: "Esmu pārliecināta, ka starptautiskā sabiedrība vēlēsies redzēt brīdi, kad taisnīgums tiks īstenots, un redzēt to skaidri. Mēs vēl precīzi nezinām, kādā formā tas notiks. Tiek izskatīti visi iespējamie varianti."
Neskatoties uz notiekošo karadarbību, Ukrainas parlaments un valdība aktīvi gatavojas procesam, lai kļūtu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Augstākā Rada pieņēma visus nepieciešamos likumus, lai Ukraina saņemtu oficiālas kandidātes statusu uzņemšanai ES: runa ir par Konstitucionālās tiesas reformu, grozījumiem likumā par plašsaziņas līdzekļiem, kā arī par likumdošanas uzlabošanu saistībā ar mazākumtautībām, tiesisko regulējumu naudas atmazgāšanas apkarošanai un tiesu reformu.
Krievija un Ukraina kārtējo reizi apmainījās ar gūstekņiem. Savā dzimtenē atgriezās 64 Ukrainas bruņoto spēku karavīri un ASV pilsonis, kurš, pēc Ukrainas prezidenta biroja vadītāja teiktā - “palīdzēja mūsu tautai”.
Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" publicējusi ziņojumu, kurā sniegti dati par aizturētajiem žurnālistiem, kā arī dienesta pienākumu pildīšanas laikā bojāgājušajiem. Karš Ukrainā izraisījis žurnālistu nelikumīgu aizturēšanas pieaugumu. Šogad tādi bijuši 533, no tiem 110 Ķīnā, daudzi aizturēti Mjanmā, Irānā, Vjetnamā un Baltkrievijā. Šogad nogalināti 57 žurnālisti, astoņi no tiem militāro operāciju laikā Ukrainā.
Kopš kara sākuma Ukrainu ir pametuši aptuveni 7 miljoni tās pilsoņu, kas ir 20% no valsts iedzīvotājiem. Aptuveni pieci miljoni cilvēku kļuva par iekšējiem migrantiem, atstājot savas mājas un pārceļoties uz citiem Ukrainas reģioniem, tālāk no frontes līnijas. Kara zonā palikuši aptuveni 13 miljoni cilvēku.
Krievijas Federācijas Belgorodas apgabala teritorijā turpinās aizsardzības pozīciju būvniecība, kas veidota no prettanku ežiem, dzeloņstieplēm un tranšejām. Neskatoties uz apgabala gubernatora teikto, ka aizsardzības līnijas izbūve ir "plānota", ir acīmredzams, ka Krievijas Federācijas vadība nopietni apsver iespēju, ka aktīvā karadarbība pārcelsies uz Krievijas teritoriju.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
