Karš Ukrainā: Apšaude Ziemassvētku priekšvakarā, pāvesta vēstījums, uzbrukums militārajam lidlaukam Krievijas Federācijā

Sestdien, 24. decembrī, Hersonas pilsēta, kuru novembrī atbrīvoja Ukrainas karaspēks, nonāca Krievijas Federācijas (KF) apšaudē. Apšaude tika veikta ar reaktīvajiem mīnmetējiem “Grad". Kārtējās apšaudes rezultātā Hersonā bojāti civilās infrastruktūras objekti: raķetes trāpīja tirdzniecības centrā un tirgū. Desmit cilvēki gāja bojā, 58 tika ievainoti, 18 no tiem smagā stāvoklī.

Ukrainas prezidents Zeļenskis nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar kārtējo uzbrukumu: “Teroristiskā valsts turpina nest “krievu pasauli” civiliedzīvotāju apšaudes veidā. Hersona. Rīts, sestdiena, Ziemassvētkus gaidot, pilsētas centrālajā daļā. Tie nav militāri objekti, tas nav karš pēc noteikumiem. Tas ir terors, tā ir slepkavošana iebiedēšanas un baudas dēļ.” Krievijas varasiestādes šo uzbrukumu nekomentēja.



25. decembrī pāvests Francisks tradicionālajā Ziemassvētku dienas uzrunā "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") sacīja: "Lai Tas Kungs iedvesmo mūs uz konkrētiem solidaritātes žestiem pret tiem, kuri cieš, un lai Viņš apgaismo to prātus, kuru varā ir apklusināt ieroču dārdus un nekavējoties izbeigt šo bezjēdzīgo karu". Pāvests pastāvīgi aicina pasaules līderus izbeigt bezjēdzīgo karu.



Otro reizi mēneša laikā militārajam lidlaukam Engelsā, KF Saratovas apgabalā, uzbrukuši Ukrainas bezpilota lidaparāti, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. 26.decembrī virs lidlauka tika notriekts drons, krītošo daļu rezultātā gāja bojā trīs dienesta karavīri. Galvenais mērķis - aviācijas tehnika - pēc Krievijas puses pārstāvju teiktā, nav cietusi.



Ukrainā cilvēki Ziemassvētkus svinēja bumbu patvertnēs un metro. Piefrontē notika koncerti un dievkalpojumi. Bērni piefrontes pilsētās un ciemos saņēma dāvanas no militārpersonām.



KF turpina vajāt tos, kuri atsakās piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā. Petropavlovskas-Kamčatskas dienesta karavīram Aleksejam Breusovam tika piespriests 1 gads un 8 mēneši apcietinājumā kolonijā. Tiesas spriedums ir pārsūdzēts augstākās instances tiesā, taču eksperti lēš, ka sods, visticamāk, paliks nemainīgs.



Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ikgadējā pārskatā par aizvadītajā gadā paveikto un nākamā gada plāniem ārpolitikas jomā norādīja, ka karš Ukrainā varētu ieilgt, konflikta dinamika ir grūti prognozējama, un šī kara seku likvidēšanas process būs ļoti ilgs. Ministrs uzsvēra, ka daudzveidīgais Ukrainas atbalsts šajā karā ir bijis un paliek viena no galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm.



BBC korespondenti intervēja militāros analītiķus no vairākām valstīm. Aptauja attiecās uz iespējamiem Krievijas un Ukrainas konflikta attīstības scenārijiem nākamajā 2023. gadā. Eksperti piedāvāja piecus iespējamos notikumu attīstības scenārijus. Brits Maikls Klārks uzskata, ka viss būs atkarīgs no Krievijas karaspēka pavasara ofensīvas, ko Ukrainas armija tagad lēnām “izspiež” no iekarotajām teritorijām. Klārks uzskata, ka karš turpināsies, jo "Putins ir licis saprast, ka neapstāsies, un ukraiņi likuši saprast, ka cīnīsies par savu valsti".



Vašingtonā dzīvojošais analītiķis Andrejs Piontkovskis uzskata, ka Ukraina karā uzvarēs ne vēlāk kā nākamā gada pavasarī. Kā argumentus viņš min divus faktorus: ukraiņu augsto motivāciju cīņā par savas valsts brīvību un neatkarību un Rietumu izpratni par vēsturiskā izaicinājuma mērogu. Piontkovskis Ukrainas uzvaras laiku saista ar NATO moderno ieroču piegādi, kas mainīs spēku samērus kaujas laukā. Ukrainas armijas militāro operāciju galvenais virziens tuvākajā nākotnē būs Melitopole, kuras ieņemšana pavērs Ukrainas armijai ceļu uz Azovas jūru.



Londonas Karaliskās koledžas speciāliste Barbara Zančeta uzskata, ka karam "beigas nav redzamas". Konflikts nebeigsies 2023. gadā. Un tā beigu atslēga slēpjas Krievijas iekšienē. Kara izmaksas var sašķelt KF politisko eliti un samazināt atbalsta līmeni karam valsts iekšienē, kā tas bija, piemēram, ASV Vjetnamas kara laikā vai PSRS kara laikā Afganistānā.



Bens Hodžess (ASV) ir pārliecināts, ka Krievija karā tiks sakauta, iespējams, jau nākamgad. Ar ziemas konfrontāciju Ukraina spēs tikt galā veiksmīgāk, pateicoties ziemas tehnikas piegādēm, kā arī pateicoties Ukrainas tautas gribai, kas pierādījusi gatavību cīnīties par savu valsti. Hodžems uzskata, ka Krimas atbrīvošana varētu sākties jau nākamā gada janvārī.



Izraēlas militārais eksperts Deivids Gendelmans uzskata, ka konfliktā iesaistītās puses ir aptuveni līdzvērtīgās situācijās un karadarbības attīstību būs vieglāk prognozēt pēc sala iestāšanās, jo šobrīd ir grūti uzminēt, cik gatavas puses ir ziemas periodam. .



Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Latvijas Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs domā, ka karš ieilgs. Viņš uzskata, ka konflikta iznākums ir atkarīgs no Krievijas, kad tās režīms iekšēji sāks ļodzīties, bet pašlaik šādu pazīmju īsti nav. “Kopumā Krievijas darbības liecinot, ka tā negrasās beigt karadarbību - tā ir veikusi mobilizāciju, ir pieņemts lēmums par armijas palielināšanu, tiek runāts par militārās rūpniecības palielināšanu. Ziema karadarbībā viesusi tādas izmaiņas, ka vairāk tiek izmantoti droni un uzbrukumi vērsti pa Ukrainas kritisko infrastruktūru,” sacīja Juris Maklakovs.



Andrejs JAKUBOVSKIS



Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un-LETA informācija un dati.