Baiba Mileika: Par iecerēm nav jārunā, ir jādara!

Mācoties skolā, mani vienmēr piesaistīja tieši vēstures stundas un, pateicoties manai Dagdas vidusskolas vēstures skolotājai Verai Rutkai, es izvēlējos vēsturnieka profesiju. Viņa patiešām mācēja ieinteresēt, vēstures stundas bija tik aizraujošas, ka, klausoties viņā, šķita, ka esi kā kino seansā, kur skolotājas secīgais stāstījums ļauj tev pašam iztēlē izdzīvot vēsturisko notikumu gaitu.  Vidusskolā es jau mērķtiecīgi pievērsos tieši vēsturei, jo zināju, ka vēlos kļūt par vēsturnieku. Veiksmīgi nokārtotais vēstures eksāmens vidusskolā deva man zaļo gaismu stāties augstskolā. Studijas Daugavpils Universitātes bakalaura un pēc tam arī maģistra studiju programmā “Vēsture” bija neatsverama sevis pilnveidošana, tās deva iespēju paraudzīties uz vēstures procesu citādi, attīstot kritisko domāšanu. Izprotot vēstures procesu, mēs saprotam paši sevi un pasauli, kurā dzīvojam. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes vēstures katedras lieliskie un atsaucīgie docētāji sniedza ļoti noderīgas, interesantas lekcijas, veltot lielu uzmanību vēstures procesa sarežģītībai, attīstīja prasmi kritiski izvērtēt un analizēt piedāvāto informāciju, kā arī lielu uzmanību veltīja novadpētniecībai. Studējot, piedalījos arī arheoloģiskajā ekspedīcijā, kā arī Mutvārdu Vēstures centra rīkotajās ekspedīcijās. Tas man ļāva saprast, ka neesmu kļūdījusies savas profesijas izvēlē.

- Kā sākās jūsu darba gaitas Krāslavas muzejā?

- Pabeidzot maģistra studijas, radās iespēja iesaistīties brīvprātīgajā darbā Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” (vadītājs Aivars Arnicāns) ekspozīcijas un izstāžu zālē, veidojot ekspozīciju par Dagdas novada skolām. Tādējādi plašāk iepazinos ar muzeja darba specifiku. Tas mani ļoti piesaistīja. Tā dzīves ceļš mani aizveda uz Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju (kopš 2023. gada 1. jūlija – Krāslavas novada muzejs), kur uzsāku darbu kā speciālists vēstures jautājumos. Tolaik par muzeja direktoru strādāja Valdemārs Gekišs, kurš ar savu neatlaidīgo darbu un ilgos gados uzkrātajām vēstures zināšanām ir bijis ne vien lielisks vadītājs Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistu saliedētai komandai, kuras kopdarbs sekmējis muzeja darbības nepārtrauktu attīstību, bet arī izcils skolotājs jaunajiem speciālistiem. Viņa ilggadējais, pašaizliedzīgais un godprātīgais darbs ir stiprs pamats muzeja tālākai attīstībai.

Labāk nemaz nevarēju iedomāties - strādāt tieši tajā jomā, kuru esmu apguvusi un kura man patīk. Turklāt savā dzimtajā Krāslavas novadā. Vienmēr esmu gribējusi palikt savā dzimtajā vietā un atrast savu laimi tepat, nemeklējot to citviet pasaulē. Šajā amatā es nostrādāju 9 gadus.

Jāsaka, ka man ir fantastiski kolēģi. Kopā ar mūsu struktūrvienību tagad esam 13 cilvēki, kas veido saliedētu, uzticamu un radošu komandu ar lielu atbildības sajūtu un pašatdevi. Katrs darbojas savā sfērā, realizējot muzeja funkcijas, taču tajā pat laikā esam kā vienots mehānisms. Gribu atzinīgi novērtēt katru no mūsu muzeja komandas  – galveno krājuma glabātāju Allu Lomanovsku, krājuma glabātāju Mariju Gulbi, datu ievadīšanas speciālisti Janīnu Griņēviču, speciālistu darbā ar apmeklētājiem Eduardu Danovski, zāles uzraugu Taisu Plintu un muzeja darbiniekus – Ēvaldu Cauņu un Tatjanu Viguli. Kā arī Andrupenes lauku sētu, kura pievienojās mūsu komandai: muzeja vadītāja Skaidrīte Pauliņa, krājuma glabātāja Lilita Šatilova, novadpētniece Evija Maļkeviča-Grundele un muzeja darbiniece Aļoņa Kaņēvica. Pavisam nesen Krāslavas novada muzeja kolektīvam pievienojās novadpētnieks Daniels Dukaļskis. Katra kolēģa ieguldījums muzeja darbā ir vienlīdz svarīgs.

Vienlaikus ir atbalsts un laba sadarbība gan ar Krāslavas novada pašvaldību, gan ar Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldi.

Pagājušajā gadā piedzīvojām pārmaiņas: ar 2023. gada 1. jūliju tika reorganizēta Krāslavas novada pašvaldības iestāde "Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs" un Dagdas pilsētas un pagastu apvienības iestāde "Muzejs "Andrupenes lauku sēta"", izveidojot jaunu Krāslavas novada pašvaldības iestādi "Krāslavas novada muzejs" ar teritoriālo struktūrvienība “Andrupenes lauku sēta.”

Reorganizācijas rezultātā tika izsludināts konkurss uz Krāslavas novada muzeja direktora amatu.  Man tas bija liels izaicinājums, bet, ar manas ģimenes atbalstu un lielisko kolēģu iedrošināta, es pieņēmu šo izaicinājumu. Veiksmīgi izturot konkursu, man tika uzticēts vadīt novada muzeju, tādējādi nemitīgi pilnveidojot sevi un muzejā realizējot jaunas ieceres.

- Ar kādiem izaicinājumiem saskaraties direktores amatā?

- Aizvadītais gads direktores amatā bija gana darbīgs un intensīvs. Sākot vadīt muzeju, es sastapos ar daudziem izaicinājumiem un iespējām.

Lielākie pārkārtojumi bija saistīti ar reorganizāciju. Kopš 2023. gada 1. jūlija esam iekļauti Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldē.

Protams, ir pagājis vien neliels laika posms, strādājot Kultūras un tūrisma pārvaldes vadībā un kopdarbībā ar mūsu struktūrvienību. Ņemot vērā to, ka līdz šim mūsu muzejam šādas pieredzes nebija, šis laiks bija nozīmīgs, lai novērtētu pašreizējo situāciju, saprastu un paredzētu kopīgos mērķus. Ļoti svarīgi ir darboties kopā, pieņemot, ka abu muzeju darbības specifika ir nedaudz atšķirīga, bet vienlaikus tas ir savstarpējs ieguvums. Apmainoties ar idejām, padomiem, sniedzot atbalstu, mēs varam papildināt viens otru un gūt jaunu pieredzi. Vēlos atzīmēt, ka Andrupenes lauku sēta lielu atsaucību no apmeklētāju puses ir guvusi, rīkojot “Mazās tradīciju skolas”, kas ir ģimeniskas kopā būšanas ar tematiskām aktivitātēm par gadalaikiem un gadskārtu svinēšanu pirmskolas vecuma bērniem. Arvien vairāk ir vērojama tendence, ka muzeja apmeklētāji daudz aktīvāk vēlas iesaistīties muzeja aktivitātēs. Arī mūsu muzejā tiek izstrādātas jaunas muzejpedagoģiskās programmas ar mērķi iesaistīt skolēnus aktīvā līdzdarbībā.

Pēc nepilna mēneša, kopš stājos direktores amatā, 21. jūlijā savā pirmajā reģionālajā vizītē Krāslavu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vizītes laikā prezidents viesojās arī mūsu muzejā.  

Aizvadītā gada nogale kopā ar mūsu struktūrvienību muzejs “Andrupenes lauku sēta” pagāja intensīvā darbā, gatavojoties kārtējai akreditācijai, kura notika 2024. gada 31. janvārī. Akreditācijas komisija atzinīgi novērtēja muzeja veikumu, sasniegtos rezultātus, kā arī veiksmīgu muzeja un pašvaldības sadarbību. Tā ir īsta gandarījuma un lepnuma sajūta.

Katrs solis uz priekšu ir izaicinājums, kas prasa efektīvu plānošanu, komandas darbu un stratēģisku domāšanu, lai nodrošinātu muzeju veiksmīgu un ilgtspējīgu darbību un attīstību.

- Vai muzeja krājumam pietiek telpu?

- Muzejam ir trīs pamatfunkcijas – krājuma papildināšana un saglabāšana, pētniecība un komunikācijas darbs.  Krājums ir muzeja pamats, varētu teikt, “muzeja sirds”. Tā veidošanā un uzturēšanā tiek ielikts milzīgs un nepārtraukts darbs. Šobrīd Krāslavas novada muzeja krājumā glabājās vairāk nekā 26 000 vienību, kas raksturo Krāslavas novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Šis vienību skaits nav konstants lielums, tas nemitīgi tiek papildināts, gan veidojot jaunas ekspozīcijas un izstādes, gan arī dodoties ekspedīcijās. Liela daļa jaunieguvumu krājumā tiek iegūti kā dāvinājumi no privātpersonām, tādēļ esam ļoti pateicīgi visiem mūsu muzeja sadarbības partneriem, draugiem un atbalstītajiem par viņu devumu  muzeja krājuma papildināšanā.

Jautājums par nepieciešamību pēc papildus jaunām telpām muzeja krājumam, sevišķi lielizmēra priekšmetiem, ir bijis aktuāls daudzu gadu garumā. Tas ir primārais mērķis, kurš ir jārisina, sadarbojoties  ar Krāslavas novada pašvaldību un Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldi, lai atrastu efektīvāko risinājumu.

Starp citu, pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā paplašinājās krājuma pieejamības un izmantošanas iespējas, tika iekārtoti divi atklātie krājumi staļļu ēkā Pils ielā 10: “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums”, kur glabājas vairāk nekā 860 priekšmeti un “Vecās mājas stāsts”, kur glabājas 747 krājuma priekšmeti.  Par izveidoto atklāto krājumu “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” 2020. gadā muzejs saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu nominācijā “PAMANĪTS”.

- Vai esat ieviesusi kādas jaunas tradīcijas, jauninājumus muzeja darbībā?

- Gads, protams, ir pavisam neliels laika posms. Taču šī gada laikā esam atrisinājuši problēmjautājumu, kas skar vides pieejamību, iegādājoties universālo portatīvo pandusu (uzbrauktuvi) apmeklētāju ērtākai nokļūšanai muzeja ēkā Pils ielā 8. Šī gada pavasarī, pateicoties SIA “Groglass” ziedojumam, esam nomainījuši ekspozīcijas “Pieci airi” 20 vitrīnu stiklus uz antireflektīvajiem stikliem Artglass AR Protect. Tas ir augstākās kvalitātes stiklojums, kas pasargā eksponātus no ārējas vides ietekmes un ļauj aplūkot tos bez atspulgiem. Vēl viens no jauninājumiem muzeja apmeklētāju ērtībai ir bezskaidras naudas norēķinu piedāvājums. Veikti kosmētiskie remontdarbi un labiekārtota neliela telpa muzeja krājuma priekšmetiem.

- Ar kādiem jautājumiem biežāk vēršas pie muzeja darbiniekiem?

- Krāslavas novada muzejs un tā struktūrvienība ir vieta, kur var iepazīt un izzināt novada daudzveidīgo un bagāto vēsturi, iepazīt cilvēku likteņstāstus un vēsturisku notikumu līkločus, sekmēt latgaliskās dzīvesziņas popularizēšanu un saglabāšanu. To visu apmeklētājs var iepazīt, aplūkojot muzeja piedāvātās ekspozīcijas un izstādes, apmeklējot tematiskos un atceres pasākumus, izglītojošās programmas un dodoties izzinošajās ekskursijās gan muzejā, gan pa pilsētas vēsturiskajām vietām. Muzejs “Andrupenes lauku sēta” piedāvā arī izklaidējošos pasākumus - tradicionālie gadskārtu svētki, dažādu žanru amatiermākslas kolektīvu koncerti, jaunlaulāto tautiskās izdarības, kā arī nacionālo ēdienu degustācijas.

Tā ir šī apmeklētājiem redzamā daļa, taču aiz tās stāv apmeklētājiem neredzamais – krājuma un pētniecības darbs. Pētīt kādu konkrētu tēmu ir tas pats kā veidot darbu no stikla mozaīkas gabaliņiem.

Pie muzeja speciālistiem bieži vien ar jautājumiem vēršas cilvēki, kuri vēlas izpētīt savas dzimtas saknes, apzināt un pētīt vietējās kultūrvides īpatnības, ikdienas dzīves vēsturi un cilvēku biogrāfijas. Ikviens apmeklētājs ir laipni gaidīts muzejā. Muzeja speciālisti ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, vienmēr iespēju robežās sniegs atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

- Kā tiek plānoti pasākumi, izstādes. Pēc kādiem kritērijiem notiek atlase?

- Muzeja apmeklētājam vienlaicīgi iespējams aplūkot 3-4 dažāda satura tematiskās un vēstures, mākslas, lietišķās vai fotomākslas un ceļojošās izstādes, kā arī brīvdabas un no citiem muzejiem deponētās izstādes, kuras tiek izvietotas divās ēkās – muzeja ēkā Pils ielā 8 un izstāžu zālē renovēto pils staļļu ēkā Pils ielā 10, kā arī vasaras sezonā ārpus muzeja telpām.    

Muzeja piedāvājums apmeklētājiem tiek veidots ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar Krāslavas pilsētas un novada vēsturi, ar novada izcilākajām personībām un viņu sasniegumiem, veicinot sabiedrības izglītošanu un izpratni par vēsturi un aktualitātēm, balstoties uz muzeja pētniecības darbu.

Visas mākslas izstādes tiek veidotas ar mērķi veicināt profesionālās mākslas pieejamību, iepazīstinot gan ar novada mākslinieku radošo veikumu, gan ar Latvijas sabiedrībā atzinību guvušu mākslinieku darbiem.

- Kas visvairāk interesē muzeja apmeklētājus?

- Gan Krāslavas novada muzejs, gan Andrupenes lauku sēta ir saistoši dažādām apmeklētāju grupām. Ļoti labs radītājs apmeklējumu ziņā ir skolēnu vecumgrupām, turklāt ne tikai no Krāslavas novada, bet arī no citiem Latvijas novadiem. Skolēniem tiek piedāvātas dažādas muzejpedagoģiskās programmas, izzinošās ekskursijas, kā arī pašiem mazākajiem Andrupenes lauku sētā tiek piedāvātas izzinošas tikšanās par gadalaikiem un gadskārtu svinēšanu ar dažādām aktivitātēm, par kurām jau tika runāts iepriekš.

Muzeju ir iecienījuši gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Ir gandarījuma sajūta saņemt no apmeklētājiem atgriezenisko saiti – pavisam nesen, 6. jūlijā, festivāla "Izgaršo kantri Latgalē" ietvaros Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra izsludinātajā konkursā “Sociālo tīklu favorīts” Krāslavas novada muzejs saņēma balvu nominācijā “Muzejs “Dārgumu un vērtību krātuve””.

Pēc pagājušā gada statistikas rādītājiem ir vērojams apmeklētāju skaita pieaugums, kā būs ar šo gadu, to redzēsim gada nogalē, apkopojot statistikas rādītājus.

Ir patīkami, ka ļoti daudzi no apmeklētājiem gan mūsu muzeju, gan  Andrupenes lauku sētu atzinīgi novērtē un izsaka velmi tajā iegriezties vēl un vēl.

- Nākotnes plāni, ieceres?

- Plānu un ieceru ir daudz!

Šogad ir plānota starptautiskā zinātniskā konference “Broel Plāteru dzimta Latgales vēsturē”, ņemot vērā, ka 2024. gads ir aktuāls ar vairākām vēsturiskajām gadadienām, kuras saistās ar Broel Plāteru dzimtas vēsturi Krāslavā. 

Tuvākajā nākotnē ir paredzēts vērst uzmanību pamatekspozīcijai “Pieci airi”, kas sniedz iespēju izsekot Krāslavā dzīvojošo piecu tautību mijiedarbībai gadsimtu gaitā, sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tai ir nepieciešama mūsdienu strauji mainīgajām prasībām atbilstoša modernizācija un pilnveidošana, vēl sekmīgākai apmeklētāju iesaistei izziņas procesā.

Otrs lielākais projekts būs jaunas digitālās ekspozīcijas “Krāslavas novada koka arhitektūra” izveide.  Senā koka arhitektūra ir pilsētas lielākā vērtība, kas vienlaikus ir arī visvairāk apdraudēta. Modernās tehnoloģijas nenāk par labu šīm vēsturiskajām vērtībām - senajām koka mājām ar kokgriezumu slēģiem vai greznām aplodām rotātajiem logiem. Ir svarīgi šo vērtību saglabāt un panākt, lai paši cilvēki to novērtētu un ar to lepotos.

Šo tēmu jau aktīvi pēta Andrupenes lauku sētas speciālisti, dodoties ekspedīcijās, veicot koka arhitektūras fotofiksāciju un apkopojot vietējo ļaužu atmiņu stāstus par zūdošajām vērtībām. Šī gada maijā Andrupenes lauku sētā tika atklāta izstāde par autentiskajiem koka logiem. Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim.

Mēdz sacīt, ka par iecerēm nav jārunā, ir jādara!

Aicinām apmeklēt Krāslavas novada muzeju un Andrupenes lauku sētu – vietas, kur pagātne satiekas ar tagadni.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto no Baibas MILEIKAS personīgā arhīva