Skats no malas: Sēlijā un Latgalē gaida sakoptas pilsētas, ciemi un viesmīlīgi ļaudis

Ne tikai visiem zināmās vietas ir glīti uzturētas un dzīvības pilnas, pie ezeriem un upēm ir viesu mājas vai telšu laukumi, peldvietas un ugunskura placis, vingrošanas un rotaļu iekārtas, dabas takas un skatu torņi.

Tikai vienu reizi vairāku pilsētu apmeklējumos – Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne, Krāslava, Preiļi – dzirdēju atrunu par latviešu valodas neprasmi, un arī tā nāca no ukrainietes, kas nesen radusi patvērumu pie mums. Visur ļaudis ir laipni un atvērti, labprāt aprunājas, gan neslēpjot bažas par draudiem no austrumiem, tomēr nepaužot naidīgumu vai agresoru atbalstu. Sēlijas un Latgales sētu saimnieki ar prieku uzņem ikvienu ciemiņu, kas nāk iepazīt un izbaudīt Latvijas austrumu daļas kultūrvēstures mantojumu un tīro dabu.

Lielais plosts atiet!

Vasaras sākumā bija iespēja piedalīties ūdens tūristu saietā “Lielais plosts», ar kuru jau 11 gadus dabas parkā “Daugavas loki”atklāj ūdensbraukšanas sezonu. Rimta slīdēšana pa Daugavas straumi, kuģīša uzrāviens pagriezienā, zaļi daudzkrāsaino koku un dzidri zilo debesu atspulgs Likteņupes spogulī, nerimtīgas putnu dziesmas – ar spilgtiem iespaidiem māju devās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un Lietuvas.

Desmit gadus sezonu ar braucienu pa Daugavas lokiem sākuši “Jersikas plostnieki”– draugu grupa, kurus vieno braukšana ar plostu vai laivām. Plosta stūrmanis Egils Šileiko stāsta, ka viņa māja Jersikā ir Daugavas krastā, tāpēc būšana uz upes ir ikdiena.

Egila kompānija – Vairis Daugavietis, Ligita Grūberte, Ilona un Dainis Sauskāji, Evija Glušņakova un Egija Šileiko – pirms brauciena iestiprinājās ar uzkodām un “Bauskas alu», apliecinot novadu vienotību.

Līdzīgi atraktīva laivotāju komanda pārstāvēja Lietuvas kaimiņus – šogad tērpušies košos pelīšu kostīmos. Arī tālākie viesi iecienījuši laivošanu pa Daugavu – vecākie komandas dalībnieki te sezonu atklāj desmito gadu. Katru gadu aktīvie ūdens braucēji sagatavo citādu ietērpu, lai vienā stilā izceltos kuplajā pulkā.

Divi plosti un ap 30 laivu ar 100 ūdens tūrisma cienītājiem lejup pa Daugavu nobrauca vairāk nekā 10 kilometrus.

Ravēs un novāks

Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Slutišķu kempinga “Daugavas lokos” saimnieka Ilmāra Locika vadībā plostnieki un laivotāji pirms izbraukšanas iestādīja katrs savu buļbu jeb kartupeļu vagu. Bumbuļus labai ražai ierušināja vietējie zemkopji ar zirdziņa vilktu arklu. Ilmārs stingri piekodināja, ka katrai komandai vasaras gaitā jābrauc vagu izravēt un aprušināt, lai rudenī novāktu labu ražu.

Laivotāju sastādītos kartupeļus apara vietējie zemnieki ar zirdziņu – lai labi aug!

Kartupeļu jeb buļbu ēdieni ir daļa no šīs puses kulinārā mantojuma, stāsta kempinga saimniece Laila Locika. Viņa viesus cienā ar guļbešņīkiem jeb buļbešņīkiem – vārītu kartupeļu plācenīšiem, kas pildīti ar kūpinātu speķi vai štovētiem kāpostiem. Spēcinošā maltīte ļauj noairēt krietnu gabalu pa Daugavas līkumiem, vakarā atpūšoties pie ugunskura, glempinga teltī vai koka mājiņā.

Plostu braucēji iespaidus ar smaidu raksturo tā – sēdi un plūsti! Krāšņie krasti ar koku un krūmu audzēm, rāmā Daugavas straume, daudzbalsu putnu dziesmas un varžu koris ļauj izbaudīt dabas tuvumu. Neaizmirstams bija skats no Vasargelišķu torņa uz Daugavas lokiem un mežiem. Plosta un laivu ceļotāju galapunkts bija atpūtas vieta “Zemenīte” Butišķu pagastā, kur ūdens braucēji iestiprinājās ar plostnieku putru.

Sens amats ar romantisku noskaņu

Drosmīgākie varēja izmēģināt braukšanu uz īsta baļķu plosta, ar kādiem agrāk pārvietojās Daugavas plostnieki, transportējot lejup pa straumi vērtīgos koku stumbrus. Plostu pludināšana notika Daugavā no seniem laikiem līdz 20. gadsimta vidum. Daugavas krastu meži bija bagāti ar kokmateriāliem, kas bija pieprasīti Rīgā un eksportam uz ārzemēm. Izdevīgākais kokmateriālu transportēšanas veids bija plostu veidošana un pludināšana pa Daugavu. Tas bija smags darbs, bet arī apvīts ar romantiku, ko savos darbos pieminējuši rakstnieki un dzejnieki, tai skaitā Rainis. Viena no viņa dzīvesvietām bija Randenē pie Daugavas. Plostnieku profesija zināma arī no Gaujas un iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālajā mantojumā.

Kempinga “Daugavas lokos” viesi var doties braucienā ar kuģīti Dinaburga, kas vizina mazāk izturīgos ūdens ceļošanas cienītājus un ģimenes ar bērniem, izrādot Daugavas krāšņumu un augstākās kraujas. Kapteinim allaž ir daudz stāstu par upi, pakalniem un te piedzīvoto – gluži tuvu apskatāma Slutišķu krauja, Daugavas vārti jeb upes šaurākā vieta, Ververu krauja, 42 m augsta kvartāra iežu krauja ar savdabīgu formu.

Pastaigas attālumā apskatāms Slutišķu vecticībnieku ciems, kur iekārtojums saglabāts līdzīgs laikam pirms 100 gadiem. Te ir vienīgais muzejs Latvijā, kur var iepazīt vecticībnieku kultūru un sadzīvi 20. gadsimta pirmajā pusē.

Divu seju arhitektūra

Atklāšanas vērta ir Latgales pērle Krāslava – pilsētiņa Daugavas lokos ar divām ļoti dažādām, taču mūsdienās rūpīgi uzturētām un izteiksmīgām arhitektūras sejām.

Pirmā ir agrākajiem gadsimtiem raksturīgie nelielie ebreju namiņi ar grieztiem logu rāmjiem un ēkas galu pret ielu, aiz sētas atklājot ērtu pagalmu. Krāslavas ielās rūpīgi atjaunoti un nokrāsoti, tie rada sakoptības un mājīguma iespaidu.

Pilsētā ir sakārtotas ielas un pārdomāti veidota satiksme, priekšroku dodot gājējiem. Te valda tīkams dzīvīgums, zaļumi ietver ēkas un laukumiņus. Spilgts apskates elements gan dienā, gan vakarpusē ir strūklaka “Buru laiva», kas te uzstādīta, izrādot cieņu laivotāju tradīcijām. Krāslavu ieskauj gleznaini ezeri un pakalni, te ir tīkamas dabas takas un atpūtas vietas.

Skats kā krāšņs vainags

Pils nogāzes terase atklāj iespaidīgu skatu uz Krāslavas pilsētu un Likteņupi.

Virs pilsētas, pakalnā slejas Krāslavas pils komplekss – kādreizējā grāfa Plātera dzimtas mītne, kuras ēkas un parks gaumīgi atjaunoti, nepieblīvējot ar liekiem elementiem, bet ļaujot apmeklētājiem izbaudīt brīvo elpu plašajā ainavā ar zaļām nogāzēm un seniem kokiem.

Krāslavas pils komplekss atjaunots ar gaumi, atklājot seno būvju un parka krāšņumu.

Mazākajā būvē ir tūrisma informācijas centrs ar vietējiem suvenīriem, kartēm un bukletiem. Agrākajā stallī viesus laipni uzņem no Rīgas uz Krāslavas pusi pirms pāris gadiem pārcēlušies restorāna “Fon Bubert” saimnieki, cienājot ar vietējām gailenēm un pēc senas receptes gatavotu desertu – bubertu.

Tepat ir amatniecības muzejs un apskatāmas izstādes. Pašlaik uz pili un līdzās esošo skolu būvē jaunu piebraucamo ceļu, kas sola ērtāku piekļuvi nākotnē.

Kā vainags pastaigai ir krāšņais skats no pilskalna terases uz pilsētu pakājē un Daugavas lokiem. Tālumā pēc lietus migla ceļas no Adamovas dabas takas, kur pastaigā var izbaudīt Daugavas loku krāšņumu.

Antra ĒRGLE

Autores foto