• Mūsu likteņa audekls

    Jaunais ir labi aizmirsts vecais. Kas attiecas uz mājamatniecības aušanu, tad šī amata noslēpumi ar senajām tradīcijām saudzīgi tiek glabāti daudzos Latgales nostūros.

    Lasīt

  • “Kalniem pāri” Valmierā

    20.maijā Valmierā notika III Latvijas skolu jaukto koru salidojums. Šajā pasākumā piedalījās arī Dagdas vidusskolas jauktais koris, pirms tam iemācoties repertuāra dziesmas un veiksmīgi startējot jaukto koru reģionālajā skatē Daugavpilī.

    Lasīt

  • Latgales Tematiskie ciemi Muzeju naktī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā

    Liela apmeklētāju interese bija vērojama 20. maija vakarā, ikgadējās akcijas “Muzeju nakts” pasākumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, kurā piedalījās arī Latgales Tematiskie ciemi. Tematisko ciemu zilās teltis piesaistīja uzmanību ar visdažādāko piedāvājumu klāstu – zāļu tējām, mājās ražotu vīnu no pašu audzētām ogām un koši rotātām piparkūkām, pašbrūvētu alu un kvasu, dažādiem ievārījumiem. Visu bija iespēja baudīt un iegādāties.

    Lasīt

  • “Ceriņu svētki” Kombuļos

    Ceriņu laiks…. Brīnišķīgais ceriņu laiks, kas iedvesmo un piepilda ar cerībām. To smarža apbur, to pieclapiņu ziedi ļauj noticēt brīnumam. Teju katras mājas pagalmā aug vismaz viens ceriņu krūms, kas, koši ziedot, vēsta par pavasara iestāšanos.

    Lasīt

  • Krāslavas katoļu draudzes trīskāršo jubileju gaidot

    Lāzaristu jeb misionāru loma Krāslavas vēsturē (1755. - 1843. g.) Liela loma Krāslavas, kā arī visas Latgales vēsturē ir bijusi lāzaristiem jeb misionāriem. Tā saucās kongregācija, ko dibināja sv. Vincents no Paulas (1581. - 1660. g.) 17. gs Francijā. Viņš to nosauca par Misiju kongregāciju, jo tās locekļiem - priesteriem vajadzēja aprūpēt plašas tautas masas, celt tās dzīves un tikumības līmeni. Par lāzaristiem (lācaristiem) šīs kongregācijas locekļus cilvēki sauca tāpēc, ka viņu pirmā galvenā mītne Parīzē bija veltīta sv. Lāzaram (Lācaram). Viņus sauca arī par sv. Vincenta misionāriem. Lāzaristi uzskatīja sevi par laicīgo priesteru apvienību. Sava svētīgā dzīvesveida un iespaida dēļ, kādu šī kongregācija bija atstājusi uz ticīgās tautas un garīdznieku dzīvi, tā ieguva lielu piekrišanu un izplatījās arī ārpus Francijas.

    Lasīt

  • 26. maijs Abd Al-Kadira piemiņas dien (Ir iemesls!)

    Katrai valstij ir savi varoņi. Visbiežāk viņi dzīvojuši tālā pagātnē un kļuvuši slaveni ar saviem varoņdarbiem tautas, tās nākotnes labā. Varoņus godā, slavina… Un vēl no tiem nedaudz baidās, jo nesaprot, kāpēc šie cilvēki bieži vien ignorē savas intereses citu cilvēku dēļ. Viss nesaprotamais nedaudz biedē… Diemžēl godprātība un pašuzupurēšanās šodien nav cieņā… Cits laikmets rada citus varoņus. Taču pievērsīsimies tam laikam, kad viss vēl bija citādi…

    Lasīt

  • Atvadu koncerts

    Koncerti Krāslavas Mūzikas skolā - tie vienmēr ir augstās mākslas svētki. Mūzikai piemīt kas īpašs, kas liek mums noticēt un sajust, ka cildenais sasniedzams arī mums.

    Lasīt

  • 23. maijā vispasaules bruņurupuču diena (Ir iemesls!)

    Pēdējo gadsimtu laikā cilvēki tik nežēlīgi pārveido dabu, ka ik gadu bez pēdām pazūd dažādas augu un dzīvnieku sugas. Cilvēki sen vairs neuzskata sevi par daļu no dabas, uztver to kā personīgās labpatikas un komforta zonu. Pie kā tas novedīs? Drīz vien redzēsim… Bruņurupuči ir īpaši dzīvnieki, kuriem veltīti pat starptautiski svētki. Ar šo iniciatīvu – izsludināt 23. maiju par bruņurupuču dienu – 2000. gadā nāca klajā Malibu dzīvnieku aizstāvji. Neskatoties uz sugu daudzveidību un plašām apdzīvotām vietām visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, bruņurupuču skaits pastāvīgi samazinās. Galvenais iemesls – skaistas bruņas un ļoti garšīga gaļa. Klāt pieliksim arī apkārtējās vides piesārņojumu.

    Lasīt

  • Neparastie konkursi

    Cik lēni paiet dienas, kad esi ļoti mazs,- tas ir piesātinātas ar brīnumiem. Mīļo māmiņ, tēt!  Ejiet lēnāk manis dēļ. Skatieties ar manām acīm. Atklājiet no jauna visu, ko esat aizmirsuši,- visus mazos brīnumus: ziedu un peļķi, gliemežvāku un spalvu, oli, varavīksni, lapu. Tā ir dāvana Jums!   /Pema Brauna/

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Ada, Adele, Antra

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.