• “Ir grūti izgudrot ko jaunu, tādēļ pamēģini izgudrot no jauna”

    Laiku pa laikam Krāslavas novada Centrālā bibliotēka aicina iedzīvotājus uz interesantām lekcijām, semināriem, tikšanās pasākumiem ar iedvesmojošiem cilvēkiem. Bibliotēkas viesu rindās ir cilvēki ar visneparastākajiem vaļaspriekiem, ar prasmēm, kas apbur un pārsteidz klausītājus, ar talantiem, kas aizrauj elpu. Cits sniedz praktiskas iemaņas, cits liek aizdomāties par svarīgām lietām, cits motivē dzīvot savādāk, drosmīgāk un radošāk.

    Lasīt
  • Kas pašlaik ir priviliģētā šķira

    Rajona avīzes septiņdesmitajā jubilejas gadā, biežāk nekā parasti šķirstot saudzīgi saglabātās iešūtās avīzes, mūsu korespondenti rūpīgāk ieskatās aizritējušo gadu notikumos. Viss tiek iepazīts salīdzinājumā…

    Lasīt
  • 21. aprīlis Fransuā Divaljē piemiņas diena ( Ir iemesls!)

    Ir tādas vēsturiskas personības, kuras nav pelnījušas labas pēcnācēju atmiņas. Taču vēsture ir objektīva, protams, ja tā nav pasūtījuma mitoloģija... Ir jāatceras ne tikai varoņi, bet arī asinskāri diktatori. Šīs atmiņas dod spocīgas, taču visai izjūtamas cerības, ka viņu “māksla” vairs nekad neatkārtosies. Starp citu, tā pati vēsture māca, ka neviens un nekad no savām kļūdām nav mācījies...

    Lasīt
  • Katrs ceturtais ugunsgrēks saistīts ar kūlas dedzināšanu

    Latvijā kūlas ugunsgrēku skaits, balstoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, kopš 2014. gada samazinās, taču to proporcija Latvijā ir nemainīgi augsta – vidēji katrs ceturtais ir kūlas ugunsgrēks, -- ziņo portāls bnn.lv. Jāatzīmē, ka kopumā šogad reģistrēti jau 1193 pērnās zāles ugunsgrēki. VUGD bojāgājušo statistikas dati parāda, ka 2017. gadā uguns laupījusi jau 28 cilvēku dzīvības. Pieejamie VUGD dati par pēdējiem gadiem liecina, ka vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits konstatēts 2014. gadā, kad degšanas platības, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga pat dubultā apjomā.

    Lasīt
  • Senlietas

    Mūsdienu mainīgajā un steidzīgajā laikā reti, bet tomēr mēs atceramies savus senčus un senču tradīcijas. Skolas metodiskajai komisijai “Es un sabiedrība” darba sanāksmē radās doma organizēt seno lietu izstādi. Domāts – darīts! Atsaucās ne tikai skolēnu vecāki, bet arī vecvecāki. Izrādījās, ka senās dzimtu senlietas ģimenēs glabājas goda vietā un gandrīz katrai ir savs dzīves stāsts.

    Lasīt
  • Divkāršie svētki – Lieldienas un Jurģu diena

    Lieldienu brīvdienās, ilgi gaidītās pavasara atmodas dienās, sirds gavilē. Atpūtas vakari aizritēja Aglonā un Dagdā, bet Krāslava tradicionāli ignorēja  iedzīvotāju vēlmi atpūsties Kultūras namā. Toties Izvalta ar uzviju piepildīja organizētā brīvā laika pavadīšanas deficītu novadā. Svētdienā svētku zālē atkal nebija brīvu vietu, skatītāju vidū es pamanīju arī krāslaviešus, kuri sailgojušies pēc atpūtas vakariem.

    Lasīt
  • Lieldienu gaidīšanas nedēļa Izvaltas pamatskolā

    Gaišie Lieldienu svētki nāk ar atmodu dabā, ar saulītes un siltuma gaidīšanu. No paaudzes paaudzē latvieši pārmanto tradīcīju, vajadzību pirms Lieldienām sakopt savu māju un apkārtni, sagatavoties svētku svinēšanai gan ārēji, gan iekšēji, dvēseliski. Nedēļa pirms Lieldienām mūsu skolā aizritēja spraigā darbā un svētku priekšnojautās. Skolēniem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, kur skolotāja Ārija Misjune kopā ar bērniem gatavoja Lieldienu dekorācijas un rotājumus no visdažādākajiem materiāliem.

    Lasīt