• Taka gar gulbju ezeru

    Es neesmu šķīries no sapņa, ka Latvija kļūs par valsti - rūpniecības produktu ražotāju ar stabilu pieprasījumu vai lielu pārtikas eksportētāju, kā tas jau ir noticis mūsu vēsturē. Latvijas gaļa, augstākās kvalitātes piena produkti vēl nav aizmirsti nebeidzamajās Eiropas un Āzijas tirgus telpās. Sapņot nav kaitīgi, tikai realitāte ir tāda, ka vecākie ES brāļi galvenokārt stimulē kvalificēta darbaspēka resursu eksportu uz augsti attīstītām valstīm. Tajā pašā laikā Brisele neiebilst pret tūrisma attīstību Baltijas valstīs. Un paldies par to.

    Lasīt
  • Zelta rudens maršruts

    Velo un ūdenstūrisma maršruti ir sena Krāslavas tradīcija, bet ideja par pārgājieniem zelta rudenī dzima tieši pirms gada. Mūsu tūrisma informācijas centrs zina, kā pārsteigt! Šeit ir svarīgi uzminēt laika apstākļus, bet Baltija meteoroloģiskā nozīmē ir kaprīza dāma. Tikai tie, kuri neriskē, prieku negūst.

    Lasīt
  • Ugunskura dūmi, tējas aromāts

    Administratīvā ēka Augstkalnē nav greznākā mūsu novadā, toties ciemata centrā saglabātie vecie bērzi ir īsts dabas dārgums. Uz šīs apburošās ainavas fona man paveicās fotografēt lielus jautrības ugunskurus pavasara Meteņos, vasaras saulgriežu dienā dažādos laikos, un šoreiz - Miķeļdienā. Tiesa, bez gadatirgus, jo pilsēta ir ar roku aizsniedzama, bet ar akordeonu, ar dvēseliskām dziesmām, ar pīrāgiem un karstu tēju. Vēlies, izbaudi pļavu ziedu aromātu vai nobaudi kaņepes. Starp citu, slavenais tējas ražotājs "Kurmīši” ir Ūdrīšu pagasta zīmols ar republikas slavu!

    Lasīt
  • Piemiņas zīme Indricā

    1. oktobrī, Kalniešu pagastā, Indricā, vietā, kur kādreiz atradās Plāteru muiža, tika uzstādīta jauna piemiņas zīme “Indricas pilskalns”. Pasākums bija veltīts 550. gadadienai kopš Indricas (vācu: Nederitz, poļu: Indryca) pirmās pieminēšanas vēsturiskajās hronikās. Piemiņas zīmi izgatavoja brāļu Vanagu uzņēmumā, pasūtījums tika apmaksāts no pagasta budžeta, ideja nomainīt veco piemiņas zīmi pret jaunu radās Kalniešu pagasta muzejistabas vadītājai Marijai Dilbai.

    Lasīt
  • Mūsējie Londonā: Anglijas galvaspilsēta ir ļoti raiba pilsēta

    Dzimtene, tuvi cilvēki un katrs stūrītis, kas pazīstams no bērnības. Kas liek cilvēkam doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm? Vai varbūt ne labākas dzīves, bet vienkārši iespējas strādāt un dzīvot cienīgi citā valstī, jo mājās tas neizdevās. Skeptiķi, protams, pārmet, ka vajadzēja tepat, uz vietas, labāk pacensties...

    Lasīt
  • Hernekeitto - somu zupa

    Somu virtuve nav tik slavena kā franču vai itāļu, pat ne vācu. Bet mūsu ziemeļu kaimiņi ir saglabājuši savu tautas ēdienu oriģinalitāti un unikalitāti, kas no neatminamiem laikiem ir devuši spēku dzīvojot skarbā klimatā un strādājot smagu darbu

    Lasīt
  • Lapas dzeltenās, brīnumaina ekspozīcija...

    Savā žurnālista dzīvē esmu redzējis daudz ko... Par rudens gadatirgiem Latvijas zemes pašā malā, Šķaunē, glabāju īpašas atmiņas! Pirmkārt, bija laiks, šeit bija trokšņainākie Miķeļdienas gadatirgi, kur īpaši pieprasītas preces bija lētas dzērvenes un dziedinošs medus. Otrkārt, šajā latgaliešu malā tautas iepriecināšanai tika izdomāta jautra loterija, kurā tikai par vienu eiro varēja laimēt sivēnu, labi nobarotu gaili, maisu ar šķirnes kviešiem vai trīs litru medus burku. Un uz improvizētās skatuves brīvā dabā sapņoja uzstāties ne tikai bijušā Dagdas novada radošie kolektīvi.

    Lasīt
  • Stīgas, stikls un bungas

    24. septembrī Krāslavas kultūras namā pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma notika vizuāli-muzikāls pasākums "Stikla gaismas melodijas". Pulksten sešos vakarā uz izstādes atklāšanu skatītājus aicināja mākslinieki Inga Salmiņa un Jānis Ziemelis. Viņu kopīgās interjera kompozīcijas ir mēģinājums apvienot koka siltumu, stikla trauslumu ar gaismas maģiju. Prezentācija bija īsa, darbu autori pastāstīja par sevi un savām idejām, un pateicīgā auditorija, kuras bija daudz vairāk nekā “pirmskovida” laikos, priecīgi pētīja prezentētos darbus, komunicējot ar draugiem un paziņām.

    Lasīt