• livi 16.07.21

    Latgales daba atsvēra vēlmi dzīvot galvaspilsētā

    Tūrisma sezona rit pilnā sparā, neskatoties uz atlikušajiem ierobežojumiem, tūristu ir acīmredzami vairāk. Karstās dienas daudziem lika pārskatīt savu ierasto dzīves ritmu un doties pie ūdenskrātuvēm, lai kaut nedaudz atveldzētos. Atpūtnieku straumes steidzas arī uz Latgali, kur ir iespēja organizēt savu grafiku atbilstoši katra vēlmēm. Šodien aicinu “Ezerzemes” lasītājus iepazīties ar Lieni Fussu, atpūtas sētas “Lībieši”, kas atrodas Skaistas pagasta Luņos, saimnieci.

    Lasīt

  • Karstā futbola svētdiena

    Pagājušā svētdiena Krāslavas futbola līdzjutējiem pārvērtās par dubultsvētkiem. Londonā - Eiropas čempionāta “Euro 2020” fināla spēle, bet mūsu pilsētā Futbola kluba “Krāslava” pirmā tikšanās ar Līvānu pilsētas komandu. Likās, ka ilgstošais jūlija karstums ar temperatūru virs trīsdesmit mazinās līdzjutēju aktivitāti, taču acīmredzot apnikušie kovid ierobežojumi pulcēja vēl nebijušu skaitu līdzjutēju. Bungas dārdēja, pīkstēja taurītes, un daudzie sajūsmas saucieni sasniedza pat pilsētas centru. Lai arī ne pēc Londonas mēroga, bet pēc vietējiem standartiem - maksimāla līdzjutēju aktivitāte.

    Lasīt

  • Vai apzināmies pilskalnu vērtību?

    Latvijas Kultūras akadēmijā kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”, kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns. Projekts tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, to finansē Latvijas Zinātnes padome. Kopš 2018. gada, pateicoties LIDAR datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas austrumu daļā.

    Lasīt
  • naurlip 16.07.21

    Sentēvu amata mantinieks

    Talants? Veiksme? Varbūt vienkārši ieprogrammēts gēnos? Kā lai pasaka? Tā jāsāk saruna ar un par jauno uzņēmēju, darbīgo lauku puisi Nauri Lipšānu. Ne viegla, ne izlutināta bērnība, jo 1993. gadā, kad Naurim bija tikai viens gadiņš, traģiski ugunsgrēkā gāja bojā tētis. Vienīgā apgādniece, audzinātāja un draugs Naurim un 5 gadus vecākajai māsai Jolantai kļuva mamma Vija. Jau no mazām dienā kopā ar māsu, cik tas bija viņu spēkos, palīdzēja mammai mājas darbos - gan dārzā, gan lopiņu apkopšanā. Tāpēc arī bērnībā pilnveidojās un attīstījās dažādas intereses.

    Lasīt

  • Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku iecienītais ēdiens

    Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīve bija grūta un bez prieka. Nepārtraukti pārgājieni, cīņas, brūces, ciešanas, nogurdinoša ikdiena un retas brīvdienas. Varētu teikt, ka vienīgais viņu prieks bija maltīte. “Pusbrāļi”, kalpojot bruņiniekiem, retajās brīvdienās centās karotājus iepriecināt ar gardiem ēdieniem. Pils virtuvēs klauvēja gaļas āmuri - klops, klops, klops. Šis bija iecienītākais bruņinieku ēdiens, ko sauca – Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis.

    Lasīt

  • Svētais Donāt, pasargā mūs!

    Četras dienas Krāslavas Romas katoļu baznīcā notika svinīgi Dievkalpojumi par godu debesu aizbildnim svētajam moceklim Donātam. Ir pagājis 231 gads kopš laika, kad pāvests Pijs VI nākamajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem nodibināja svinības par godu svētajam moceklim Donātam.

    Lasīt

  • Dāvanā - krusts!

    Ejot pa dzīvi, mēs visi reiz saņēmām dāvanas, vai dāvinājām tās paši sev. Bērnībā tā bija laba rotaļlieta, pusaudža gados velosipēds vai mopēds, jaunībā motocikls, pieaugušā vecumā automašīna vai māja.

    Lasīt

  • Biezpiena plācenīši: stāsts par arābu tirgotāju, slāvu versija, gardēži romieši

    Pirms runāt par biezpiena plācenīšu sarežģīto vēsturi, ir jānoskaidro biezpiena izcelsmes vēsture, kas ir iecienītāko pankūku (vai ne pankūku?) pamats un galvenā sastāvdaļa. Biezpiens parādījās nejauši, taču vēsture ir saglabājusi “izgudrotāja” vārdu. Tas ir arābu tirgotājs Kanans. Un pats stāsts, kas tika stāstīts Senajā Romā, izklausās šādi: Kanans ceļā paņēma līdzi ādas blašķi ar pienu, saule bez žēlastības karsēja, un, kad tirgotājs izsalcis grasījās padzerties pienu, viņš konstatēja, ka piens sadalījies skāba piena gabaliņos un sūkalās. Pārsteidzoši, ka tirgotājam iepatikās kaut kas, līdz šim nebaudīts. Nākamajā reizē viņš speciāli pienu saraudzēja.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Andžejs, Andžs, Edīte, Esmeralda

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.