• Nejauša tikšanās

    Ar dagdānieti Darju mēs nejauši satikāmies kādā Krāslavas ieliņā – sen nebijām redzējušies. Kā var aizmirst efektīgo meiteni, slavenā ansambļa "Akolica" rotu!

    Lasīt

  • Neviens manā vietā to nedarīs!

    Daudzi Krāslavas nami vēl izrotāti svētku uguntiņām – kāds krāšņi, kāds pieticīgāk. Bet viens no daudzdzīvokļu namiem - Raiņa ielā 15, arī bez rotājumiem izskatās skaisti un svinīgi. Atjaunoti jumtiņi virs ārdurvīm, lietus ūdens tiek novadīts vajadzīgajā virzienā pa jaunām notekcaurulēm, kārtīgas aizsargapmales ap ēkas pamatiem un visam namam vienāda, tumši zaļa lodžiju apdare. Vēlāk viena no manām sarunas biedrenēm, Stefānija pastāstīja, ka ievērojusi citu namu iedzīvotājus, kuri pastaigājoties, uzmanīgi aplūko sakopto namu un dažkārt uzdod jautājumu - kas un par kādiem līdzekļiem veicis remontdarbus?

    Lasīt

  • Rutki – garša un ieguvums no Senās Ēģiptes līdz mūsdienām

    Jaungada brīvdienas ir pagājušas, palikušas pagātnē, ja vien, protams, neskaita problēmas, kuras palikušas pēc tām. Es domāju gremošanas traucējumus, pārēšanās sekas un varbūt pat hroniska gastrīta saasināšanos. Laiks parunāt par šodien tik nepelnīti aizmirstajiem un nenovērtētajiem rutkiem. Protams, nevar nepažēloties par to, ka nebūt ne katrā lielveikalā var atrast rutkus, kas ir vistuvākais redīsa un ķīniešu baltā redīsa (daikona) radinieks. Par laimi, daudzi to joprojām audzē, zinot par visām tā noderīgajām īpašībām un izcilo garšu. Rutkus ēda jau senajā Ēģiptē. To var teikt ar pārliecību, jo šīs sakņu kultūras attēls ir atrodams daudzu faraonu kapeņu gleznās. Teikšu pat vairāk: viņi ēda ne tikai pašu rutku, bet arī tā lapas. No lapām tika izspiesta smaržīga augu eļļa, kas arī bija noderīga veselībai. Ēģiptē rutkus pārsvarā ēda neapstrādātus, tos iekļāva piramīdu celtnieku uzturā, aristokrāti tos visbiežāk izmantoja kā zāles. Bet Grieķijā jau tika gatavots vairāk nekā ducis ēdienu, tika audzētas vairākas šīs asās, smaržīgās un aromātiskās sakņu kultūras šķirnes.

    Lasīt

  • Laikraksta “Ezerzeme” žurnālistu Ētikas kodekss

    Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

    Lasīt

  • Folkloras pēcpusdiena Indrā

    Aizvadīti divi kovida gadi, piespiedu ierobežojumu periods visās dzīves jomās, īpaši kultūras pasākumu organizēšanā. Taču “Ne no maizes vien cilvēks dzīvo”… Vieniem ierobežojumu periods ir pamatots iemesls neizdarībai, citiem – jaunu iespēju laiks.

    Lasīt

  • Svētki nāk pie mums...

    Svētdiena, otrā Ziemassvētku diena. Ārā bija īsts ziemas laiks, pūta lēns, bet caururbjošs vējiņš. Cita lieta mājās... Mājīgi un silti. Svinīgi izrotātā Ziemassvētku eglīte ir pārpildīta ar dažādām rotaļlietām un bumbiņām, vītne mirdz dažādās krāsās...

    Lasīt

  • Ziemassvētku eglīte Skaistā

    Nebūs melots, sakot, ka decembra izskaņa laikam ikvienam no mums ir viens no skaistākajiem mirkļiem, kad gaisā virmo prieks, patīkams satraukums un gaidas... Jo ir Ziemassvētku laiks.

    Lasīt

  • Napoleons - torte un romantisks stāsts par imperatoru

    Kārtainās mīklas izstrādājumi ir itāļu izgudrojums. Turklāt tas ir sens izgudrojums. Gardie konditorejas izstrādājumi iepatikās daudzām Vecās pasaules tautām, tie ātri izplatījās pa visu kontinentu un līdz 16.gadsimtam vairs nebija neviena nostūra, kur nebūtu nogaršojuši "karalisko pīrāgu", kārtainās mīklas ievārījuma kūku trijstūrīšu formā. Šādā formā delikatese pastāvēja līdz 19. gadsimta sākumam. Un tad parādījās "Napoleons", apvīts ar leģendām un anekdotēm.

    Lasīt

  • Palīdzēsim draudzēm uzturēt dievnamus

    Nauda un ziedošana ir jūtīgs temats mūsdienu sabiedrībā. Par to nav pieņemts īpaši runāt, taču bez naudas mēs nespējam iztikt. Īre, rēķini, pārtika. Arī draudze dzīvo reālā, materiālā pasaulē un maksā rēķinus par ēku, tās uzturēšanu, siltumu, elektrību, dažādiem tās darbību nodrošinošiem materiāliem.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Aldona

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2026 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.