• Pagasta muzeja dārgumi

    Sabiedriskā dzīve Dagdas novadā bez mazākiem pārspīlējumiem rit pilnā sparā. Bagāts skatuves piedāvājums, pieredzes bagāto kolektīvu radošā izaugsme un jaunu kolektīvu dzimšana, nenogurstoši meklējumi, jaunatklājumi... Plus divi tūristu vidū populāri sabiedriskie muzeji - pilsētā un laukos.

    Lasīt
  • Sieviešu cīņa Latgalē – interese un perspektīvas ir, bet stereotipi paliek

    2005. gada jūlijā Viktorija Grigorjeva vinnēja “bronzu” pasaules junioru čempionātā cīņā. Ta bija pirmā medaļa, bet nākamajos 15 gados Daugavpils meitenes ieguva apbalvojumus kadetu, junioru un pieaugušo pasaules un Eiropas čempionātos. Pašlaik vecākiem jau vieglāk paskaidrot, kas ir sieviešu cīņa, bet aizspriedumi, ka tas nav sieviešu sporta veids, paliek. Par to, kā meitenes Daugavpilī un Krāslavā nodarbojas ar cīņu, R Media komanda stāsta projektā “Sievietes sportā Latgalē”.

    Lasīt
  • Sklandrausis: no nezāļu plāceņa līdz latviešu virtuves zelta fondam

    Viss ģeniālais ir vienkāršs. Arī sklandrausis, slavenākais Kurzemes rausis ir iekļauts Eiropas pārtikas shēmā “Produkti ar garantētām tradicionālām īpašībām”, un ir atzīts par neatņemamu Eiropas kulinārijas kultūras sastāvdaļu. Sklandrausis šajā shēmā nokļuva daudz agrāk nekā šprotes un kūpināta gaļa. Tāpat kā daudzi citi tradicionālie latviešu ēdieni, sklandrausis tiek gatavots pēc dažādām receptēm, katrai saimniecei tā ir sava, īpaša. Bet trīs sastāvdaļas paliek nemainīgas: rudzu mīkla, ķimeņu sēklas un burkāni. Un drīz varēs svinēt 500 gadus, kopš Kurzemē tika cepts pats pirmais burkānu rausis...

    Lasīt
  • Projekts turpinās

    13. janvārī biedrība „MIC Varavīksnes laiva” rīko trešo semināru projekta “Sadarbības darbnīcas “Skolotāji un vecāki pret COVID-19 izaicinājumiem”” ietvaros (projektu finansē Britu padomes Latvijas filiāle, konkursu organizēja Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs).

    Lasīt
  • Kurš nākamais?

    5. janvārī visi pēkšņi uzzināja, kurš ir vainīgs pie tā, ka mēs tik ilgi nevaram tikt galā ar pandēmiju. Tā kā tas visbiežāk notiek mūsu valstī, par vainīgu tika atzīta veselības ministre Ilze Viņķele.

    Lasīt
  • Laimīgu jauno gadu: komandantstunda, maskas, distances

    Pēdējā gada laikā mums visiem izdevās pieņemt, sadzīvot, adaptēties un pielāgoties jauniem apstākļiem. COVID-19 ir kā Ziemassvētku vecītis: kāds tam tic, kāds ne. Otrajiem, tiem, kas netic, ir neskaitāmas sazvērestības teorijas, kas ir pārpludinājušas internetu, negodīgi politiķi, kuri aktīvi makšķerē zivis dubļainā ūdenī, atstājot novārtā visus drošības pasākumus, mūžīgi gaužoties par valdības nespēju un daudz citu iespēju tiem, kas jau sen zaudējuši spēju domāt kritiski. Pirmie izvēlas valkāt maskas sabiedriskās vietās, ievērot distanci un mazināt kontaktus. Bet tādu, kā pirmie, nav tik daudz, cik mēs vēlētos. Toni sabiedrības viedoklim joprojām uzdod otrie... Viņus nemulsina ikdienas ziņas par mirušajiem, inficēto cilvēku skaits. Pirmā saslimšanas viļņa laikā pacientu bija tik maz, ka ne visiem tuvinieku vai draugu vidū kāds bija inficēts. Otrais vilnis visu mainīja.

    Lasīt
  • Neparastā eglīte Krāslavā

    Dodoties dabā ar fotokameru, es uzgāju brīnumainu egli. Dzīvē esmu redzējis dažādas jaungada improvizācijas, bet pirmo reizi fotografēju zaļu konusu, kas izgatavots no traktortehnikas un automašīnu riepām.

    Lasīt
  • Atgriešanās mājās

    Tā nu mēs esam atvadījušies no haotiski - dramatiskā gada, kas atnesis negaidītu, netveramu nelaimi. Divdesmit pirmā gadsimta vīruss turpina aiznest tūkstošiem cilvēku dzīvības. Pasaulē valda spriedze, un pat visbagātākajās zemēs sāk runāt par plaša mēroga depresiju.

    Lasīt