• Priekšā vēl vērienīgāku ideju īstenošana

    Šī gada 15. februārī apritēja 5 gadi, kā dibināta biedrība °Krāslavas māmiņu klubs° (KMK). Šajā laikposmā no sociālo tīklu domubiedru grupas Māmiņu klubs ir pārtapis par Krāslavas aktīvāko organizāciju, kas pievērsusies sociālai darbībai ar ģimenēm un bērniem. Atskatīties uz paveikto un pastāstīt par nākotnes iecerēm lūdzām biedrības dibinātājām Guntai Ahromkinai, Danai Lahtionovai, Ievai Maļinovskai un Oksanai Matejai.

    Lasīt
  • Aglonas briežu dārzā

    Valentīndienā nolēmām apmeklēt Aglonas briežu dārzu. Ideja bija spontāna, un braucām bez iepriekšējas pieteikšanās. Tā bija mūsu kļūda, kuru mēs tomēr nenožēlojām, jo brieži, lai arī pēc saimnieces Ineses Reines teiktā, bija jau gana pabaroti, izrādīja interesi par katru no apmeklētājiem, kurš piedāvāja kādu gardumu no saimnieces sarūpētā cienasta

    Lasīt
  • Sauleskalns – atdzimšana

    Latgales daba ir unikāla. Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka mūsu zemes pērle un lepnums ir Sauleskalns Kombuļu pagastā. Tas ir 60 metru augsts, virs jūras līmeņa paceļas 211 metrus. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem, saulainā laikā no tās virsotnes agrāk varēja redzēt 26 ezerus. Tagad ainavu aizsedz koki.

    Lasīt
  • Kartupeļu pankūkas: no vācu “kartoffelpuffer” līdz baltkrievu “draņikiem”

    Kartupeļu dzimtene - Peru - pasaulei nav devusi nevienu uzmanību cienīgu recepti. Dīvaini, bet tā tas ir. Dienvidamerikas indiāņi lielākoties cepa kartupeļus uz uguns, protams, garšīgi, bet pārāk vienkārši. No eiropiešiem vācieši pirmie “izgaršoja” kartupeļus, un tieši viņi tos padarīja par masu patēriņa produktu. Cepti, vārīti, biezenī – visu to izdomāja vācieši, kartupeļu klimpas - arī viņi. Bet par pankūkām viss nav tik skaidrs un saprotams.

    Lasīt
  • Izdot - neizdot?

    Kā ziņo Baltkrievijas valsts televīzija, kaimiņvalsts varas iestādes, saistībā ar ierosināto krimināllietu, drīz pieprasīs sava pilsoņa Valērija Cepkalo izdošanu. Pašlaik Cepkalo un viņa sieva atrodas Latvijas teritorijā. Ziņa nebūtu tik interesanta, ja baltkrievu personība nebūtu saistīta ar Baltkrievijas politiskajiem procesiem.

    Lasīt
  • “Olivjē” un “Rasols”. Salāti - dvīņi?

    Ir grūti iedomāties Jaungada vai citus ģimenes svētku galdus bez šiem salātiem ar dāsno majonēzes aizdaru. Mūsdienās abas klasiskās receptes ir vienkāršotas līdz minimumam, taču katrai mājsaimniecei ir savi “noslēpumi”, kas padara “Olivjē” vai “Rasolu” unikālu un neaizmirstamu. Lai cik skumji tas nebūtu, mums jāatzīst, ka no oriģinālajiem salātiem, kas kļuva slaveni 19. gadsimta vidū, palicis tikai nosaukums. Izsmalcinātība un gastronomiski sarežģītās garšas - viss pagātnē. Tagad tas glabājas veco pavārgrāmatu nodzeltējušajās lapās.

    Lasīt
  • voroneckis 05.02.21

    Priesteris

    29. janvārī apritēja 15 gadi, kopš tēvs Eduards Voroņeckis kļuva par Krāslavas Svētā Ludvika draudzes prāvestu. Es vienmēr priecājos, kad man ir iemesls runāt ar tēvu Eduardu, lai gan es zinu, ka viņš nekad neatteiks sarunu arī bez iemesla. Man vispār šķiet, ka mūsu priesteris Krāslavā kalpo ļoti ilgu laiku. Tēvam Eduardam nepatīk runāt par sevi, bet viņš labprāt runā par restaurācijas darbiem baznīcā. Un līdz šim mums nav izdevies apspriest draudzes dzīvi pandēmijas apstākļos. Sarunāt tikšanos ar draudzes priesteri bija viegli un vienkārši, kā vienmēr. Mēs tikāmies jubilejas dienā – 29. janvārī – baznīcā. Saruna notika maskās, kas nekādā veidā neietekmēja sarunas saturu, silto atmosfēru un vispatīkamāko iespaidu.

    Lasīt
  • bojaru pilskalns 05.02.21

    Jaunatklātie pilskalni ap Dagdu

    Laikrakstā Ezerzeme jau tika sniegta informācija par pēdējo pilskalnu jaunatklājumu Latvijā un Latgalē – Konstantinovas Romanovas pilskalnu. Tomēr tas nav vienīgais pilskalnu jaunatklājums Dagdas tuvumā – bez Romanovas pilskalna tur 2019.gadā ir atklāti vēl četri iepriekš nezināmi pilskalni. Bojāru pilskalns Laikam vismazāk ievērotais no jaunatklājumiem ir Dagdas Bojāru pilskalns. Ja gribētu būt pavisam precīzi, tad tas būtu jāsauc par Dagdas un Ezernieku Bojāru pilskalnu, jo pagastu robeža ved pāri pilskalnam, lielākajai tā daļai gan paliekot Dagdas pusē. Iepriekš nezināma pilskalna pazīmes aerolazerskannējumā jau 2018.gada beigās ieraudzīja arheologs Raimonds Rozenvalds. Pilskalnu te 2019. gada pavasarī apliecināja arī mežkopis un Kroma kolna bruolistes vadītājs Aleksandrs Lubāns. 2019.gada 17.aprīlī, vietu pābaudot, te tiešām tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns, kam pēc tuvējās sādžas vārda dots Bojāru pilskalna nosaukums.

    Lasīt