• Debesu manna - no Francijas līdz latviešu galdam

    Francija ir desertu dzimtene. Mans vectēvs visu mūžu uzskatīja, ka saldie ēdieni ir niekošanās, un neuztvēra tos nopietni. Bet pat viņš nevarēja sev liegt prieku apēst pāris karotes vecmāmiņas brīnuma – debesmannu. Tieši tā, nevis kaut kā citādi. Mana vecmāmiņa – vecticībniece, savu kroņa ēdienu nesauca ne par uzpūteni, ne sufl ē vai parfē. Lai arī daudzās mājās šis Latvijai tradicionālais saldais ēdiens tika dēvēts dažādi. Pēc mūsu ģimenes tradīcijām debesmannu gatavoja tikai no rabarberiem, sarkanajām jāņogām vai dzērvenēm (ziemā). Mūsdienu kulinārijas tradīcijas nav tik kategoriskas. Bērnu iemīļotais deserts tiek gatavots no āboliem, plūmēm, meža ogām, pat ievārījuma. Neko nepadarīsi, laika gaitā tradīcijas mainās, sarežģīti ēdieni tiek vienkāršoti, pārāk sarežģītie - vispār izzūd.

    Lasīt

  • Un atkal par pandēmiju

    Vīruss nepadodas, tāpat kā valdība. Tie arī ir visi šīsdienas jaunumi. No 1. marta sola atļaut frizētavu, kā arī manikīra un pedikīra pakalpojumus. Skaistumkopšanas nozares speciālisti nebūs pārāk priecīgi par iespēju atsākt darbību. Tas saistīts ar apstākļiem, kādos viņiem atļauts strādāt. Nepieciešama temperatūras kontrole, 15 minūtes vēdinot telpu pēc katra klienta, aizsargsienas un ekrāni, ja vienlaikus manikīru vai pedikīru veic vairāk nekā viena persona. Piedevām stingrie standarti par telpu izmēriem, klientu uzskaites žurnālu un tā tālāk.

    Lasīt

  • Sārto vaigu un pastaigu diena Dagdā

    It kā gaidījis šo dienu, tieši 20. februārī Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Pusdienlaikā, kad pie Dagdas novada Kultūras centra parādījās pirmie ieinteresētie Pastaigu dienas dalībnieki, sals jau pavisam bija pārstājis kniebt degunā un vaigos, tāpēc ar baudu varējām aplūkot brīvdabas izstādi - ķekatnieku maskas. Dzērve gan nevarēja nevienam ieklabināt”, kaza - iebadīt, čigāniete - pazīlēt, ragana nevienu nesabaidīja, zirgs nevienu nepavizināja, garā sieva gan izskatījās ļoti majestātiski, bet tāpat kā citas maskotās figūras nevarēja doties līdzi barvedim no vienas sētas uz citu, lai mestos jestrā dejā. Pietiekamā attālumā viena no otras, ērti aplūkojamas, nepārkāpjot pandēmijas laika pulcēšanās ierobežojumus, tās rotājās Kultūras centra tuvumā. Tikai lācis, izstiepies uz soliņa, turpināja gulēt ziemas miegu. Laikam tāpat kā mēs visi, noguris no ierobežojumiem un sailgojies pēc sabiedriskiem pasākumiem.

    Lasīt

  • Ilona Kangizere: Gribu atšifrēt Lielvārdes jostu

    Galvenās cilvēka tiesības ir dzīve, brīvība un tiekšanās pēc laimes. Kurš to apstrīdēs? Visi vēlas būt laimīgi, visi sapņo par laimi, visi uz to tiecas. Sapnis – tā ir tiekšanās būt laimīgam. Mēs sākam sapņot jau agrā bērnībā un turpinām to darīt visu savu dzīvi. Ne tikai cilvēkam ir savs dzīvesstāsts, bet arī viņa sapnim. Šodien runāsim par Indras Laimes muzeja saimnieces Ilonas Kangizeres sapņa dzīvesstāstu.

    Lasīt

  • Parastas un neparastas pildspalvas

    Neskatoties uz pēdējā laika attīstību un sasniegumiem, mūsdienu sabiedrību nav iespējams iedomāties, neizmantojot rakstāmlietas. Šāda kolekcija tiek prezentēta Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā, kas apmeklētājus priecēs pirmajā pavasara mēnesī.

    Lasīt

  • Pelēkie zirņi, kurus aizsargā UNESCO

    Kulinārijas mantojums ir nacionālās kultūras sastāvdaļa tāpat kā valoda, svētki, tradīcijas, māksla, rituāli, paražas utt. Katra tauta uz mūsu planētas ir unikāla un neatkārtojama, tāpat kā katras tautas virtuve ir neatkārtojama un unikāla. Ir ēdieni, kas ir labi pazīstami visur, un ir tādi, kurus var nobaudīt tikai vienā valstī. Protams, ņemot vērā pašreizējo globalizācijas līmeni, neapoliešu picu var pasūtīt arī Latvijā. Bet īstā garša paliek Neapolē, lai arī kā censtos visas pasaules pavāri. Tieši tāds pats stāsts ir arī par pelēkajiem zirņiem. Teorētiski tos var pagatavot jebkur. Bet oriģināla garša šim mums labi pazīstamajam ēdienam būs tikai Latvijā un nekur citur. Un lieta nav zirņos. Runa ir par to, kur tie auga, kur kūpināja speķi, kur audzēja sīpolus, kādā ūdenī tie vārījās, un kas to lai zin, kas vēl! Tieši šo unikalitāti aizsargā UNESCO, lai visi vienmēr atcerētos, ka pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem ir latviešu ēdiens, tikai latviešu, ekskluzīvi latvisks.

    Lasīt

  • Ko rāda televīzija?

    No Latvijas ziņu aģentūru un portālu ziņu straumes ir grūti izvēlēties to, kas interesēs ikvienu. Covid, vakcinācijas, vakcīnas, tālmācība, skaistumkopšanas nozare, plāno atvieglot ierobežojumus. Mums tas viss ir apnicis, it īpaši tāpēc, ka katru dienu visas šīs tēmas tiek detalizēti aplūkotas visu Latvijas TV kanālu ziņās. Uz visa šī fona kā pozitīvs traips izskatās valdības solījums maksāt 500 eiro par bērnu katrai ģimenei. Uztraukums par skaistumkopšanas nozares meistariem. Klientu nav, bet jāmaksā īre, kaut kā jādzīvo... Es nevaru sagaidīt frizētavu atvēršanu, es arvien vairāk līdzinos meža vecim. Attālinātās mācības ir apnikušas gan skolotājiem, gan vecākiem un bērniem. Bet veselības aprūpes ministrs uzskata, ka par to atcelšanu ir pāragri runāt... Par satraucošajām ziņām no Baltkrievijas (tur viņi atkal “iztīra” žurnālistus) tiek ziņots pieticīgi, gandrīz nemanāmi. Pandēmija ir iemācījusi skatīties televizoru pat tiem, kas to vēl nav darījuši. Šodien mēs runāsim par televīziju.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Andžejs, Andžs, Edīte, Esmeralda

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.