• Kāpēc izmirst melnie stārķi?

    Cilvēks un daba Cilvēce gluži vai sajukusi prātā: alkatība, naids un uzkrītošā kārtējā kara draudu realitāte. Šajā bangojošajā un nu jau liesmojošajā pasaulē tikai daba ir saglabājusi savu vareno patstāvīgumu, ja vien neiejaucas tās dabiskās norisēs… Mēs taču ar pieaugošu agresiju iejaucamies apkārtējās vides dabiskajos procesos, līdz ārprātam saasinot ekoloģiskās problēmas. Šobrīd par kara šausmām briesmīgāka ir tikai dabas piesārņošana, kas noved ne tikai pie katastrofālas dabas resursu izsīkšanas, bet arī dzeramā ūdens deficīta. Šodien runāsim par melno stārķi.

    Lasīt
  • Līgo noskaņa veco ļaužu pansionātā „Priedes”

    Kā tos Jāņus sagaidīja, Tā tos Jāņus pavadīja. Līgodami sagaidīja, Līgodami pavadīja. Līgo svētki ir laiks, kad, basām kājām lasot jāņuzāles, pinot vainagus maziem un lieliem, pušķojot māju un gatavojoties svētkiem, izjūtam ne tikai dabas vilinošo smaržu, bet arī tās liego pieskārienu, sniegto svētību, aizsardzību un gavilējošu mieru un harmoniju.

    Lasīt
  • Trīscīņas sacensības

    Sports 4. jūnijā jau 17. reizi notika Krāslavas novada atklātās sacensības vieglatlētikas 3-cīņās, kuras šogad pulcēja astoņas komandas no Jēkabpils, Daugavpils, Novopolockas, Daugavpils novada, Viļakas novada, Dagdas novada, Krāslavas novada un Izvaltas. Sportisti šajās sacensībās sadalīja 22 medaļu komplektus.

    Lasīt
  • 26. jūnijs - imperatora Juliāna dzimšanas diena

    Ir iemesls! Daudziem 4. gs Romas impērijas vēsturē saistās kā nepārtraukti kristietības svētki un Senās pasaules varenās valsts pārveidošana Kristietības citadelē. Patiesībā kopš 461. gada līdz 463. gadam tika veikts mēģinājums atjaunot ticību seno senču dieviem, “atcelt” visas izmaiņas, kas saistītas ar Austrumu sludinātāju darbību. Šo mēģinājumu uzsāka jaunais imperators Juliāns, kuram tikai divus gadus bija lemts mainīt pasaules likteni, valdīt Romā.

    Lasīt
  • Ķengaraga katoļiem atkal ir savs dievnams

    13. jūnijā, kad katoliskā pasaule atzīmē izcilā svētā brīnumdarītāja Antona no Padujas piemiņu, Rīgā, Ķengaraga mikrorajonā, tika konsekrēta viņa godam uzceltā jaunā baznīca. Šajā dienā svinēja arī monsinjora Oļģerta Daļecka priesterības 50 gadu jubileju. Jaunais dievnams, tāpat kā Naujenes un Rīgas Vissvētās Trīsvienības baznīca Purvciemā, Rīgas garīgā semināra jaunie korpusi, ir mūsu novadnieka, enerģiskā monsinjora pūliņu augļi.

    Lasīt
  • Trejdeviņos ieskaņas pasākumos visā Latvijā daudzinās folkloras festivālu BALTICA

    Lai atgādinātu sabiedrībai par starptautiskā folkloras festivāla BALTICA nozīmību sabiedrisko procesu un Latvijas kultūras dzīves kontekstā, šogad 27. jūnijā 27 vietās visos Latvijas novados folkloras kopas piedalīsies festivāla ieskaņas pasākumos. Līdzīgi kā kādreiz ļaudis stiprināja savu vienotības izjūtu akcijā „Baltijas Ceļš”, šo ieskaņas pasākumu laikā pulksten 19.00 vairāk nekā trīsarpus tūkstoši folkloras kopu dalībnieki visās 27 vietās vienosies dziesmā, dziedot „Tēvu tēvi laipas met, Bērnu bērni izlaipos. Tā bērniņi laipojat, ka pietika mūžiņam!”

    Lasīt
  • No lasītāju vēstulēm

    Cienījamā redakcija! Lūdzu Jūsu palīdzību. Man vairs nav pie kā griezties. Es esmu Jadviga Raudive, dzīvoju Kalniešu pagastā, sādžā Andžāni. Esmu zaudējusi kājas, nevaru staigāt. Ārsti un VDEĀVK 2006. gadā uzstādīja diagnozi - izkaisītā skleroze. Man ir seši bērni. Četri no viņiem mācījās Kalniešu pamatskolā, viens - tehnikumā, vēl viens - Suvorovas kara skolā. Savulaik saņēmu pabalstu 120 latu apmērā, ar to, protams, nepietika bērnu uzturēšanai. Nācās regulāri braukt uz slimnīcu Rīgā. Braucu, staigāju, pazemojos. Lūdzu palīdzību pagasta pārvaldē. Lūdzu bezmaksas pusdienas bērniem skolā. Katru mēnesi bija jābrauc pagarināt pieprasījumus. Man, pašsaprotami, bija grūti nokļūt pagasta centrā. Tajā pašā laikā neviens no pārvaldes neiedomājās paspert soli pretī, necentās iejusties manā vietā un saprast, ka man ir grūti braukt. Divas reizes aizbraucu - vairāk nesanāca. Toreizējā sociāla darbiniece pastāvīgi lika pildīt deklarāciju, bet palīdzību es tā arī nesaņēmu. Kad tika nomainīts sociālais darbinieks, un šo vietu ieņēma J. Saksons, viņš man paskaidroja, ka man kopš 2008. gada bija jāsaņem pabalsts 30 latu apmērā. Šīs ziņas mani šokēja - visus šos gadus man bija jāpazemojas pagastā, un neviens nepateica, ka man pienākas šāds pabalsts. Norīkoja cilvēkus, kuri man palīdzēja, un teica, ka viņiem par darbu jāmaksā. 2010. gadā uzrakstīju vēstuli pagasta pārvaldes vadītājai, uz to viņa atbildēja, ka jāzina likumi. Es tagad dzīvoju viena, visiem bērniem savas ģimenes. Apciemo iespēju robežās. 2015. gada ziemā lūdzu cilvēku, kurš palīdzētu veikt mājas darbus, taču saņēmu atteikumu - redziet, cilvēku nav. Vēlreiz vērsos pēc palīdzības aprīlī, lūdzu, lai kādu cilvēku, kurš palīdzētu sakopt pagalmu. Taču telefona klausulē dzirdēju tikai kliedzienus un pārmetumus. Visbeidzot, pēc skandāliem, maijā izdevās izlūgties palīgu. Pēc tam - ej pati meklē. “Un nezvani vairs!” Šogad Rīgā nogalināja manu dēlu. Apbedīju. Sāpe vēl nav rimusi. No mājām patstāvīgi iziet nevaru. Kopš vasaras sākuma pie manis neviens nav atnācis. Sēžu, gaidu, kad atbrauks meita, lai varu aizbraukt uz pilsētu pēc produktiem… Palīdziet man!

    Lasīt