• Valsts budžetā nav atvēlēti līdzekļi Latvijas talantīgo jauniešu dalībai Starptautiskajās olimpiādēs

    Kādā valstī mēs dzīvojam? Laikā, kad Valsts kontrole uziet daudzās valsts iestādēs amatpersonu nepamatotus līdzekļu tēriņus no valsts budžeta, kad Latvijas Televīzijā “de facto” dzirdam, ka 39 Brocēnu novada domes darbinieki ilgstoši, iespējams, piesavinājušies pašvaldības naudu vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Laikā, kad īsi pirms 4. maija svētkiem atklājās, ka svētku svinībām Kultūras ministrijai trūkst 201 589 eiro, ko gala rezultātā piešķīra no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, it kā 4. maija 25. gadadiena bija neparedzēta kā sniegputenis Jāņu naktī. Atklājās, ka šogad valsts budžetā nav atvēlēti līdzekļi arī Latvijas talantīgo jauniešu dalībai Starptautiskajās olimpiādēs.

    Lasīt
  • Atgādinājums par biodrošības pasākumiem

    PVD informē Veicot pārbaudes dzīvnieku novietnēs, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pārliecinās, ka dažādos valsts reģionos ir atšķirīga attieksme pret biodrošības pasākumu ievērošanu, kā arī joprojām ir piemājas saimniecības, kurās dzīvnieki nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC).

    Lasīt
  • Stepana Razina piemiņas diena

    Ir iemesls! Vēl pavisam nesen ikviena vēstures mācību grāmata sniedza informāciju par Stepanu Razinu kā par 1670.-1671. gada zemnieku sacelšanās līderi un tautas gribas paudēju, kas vēlējās mainīt valsts iekārtu Krievijā atbilstoši taisnīguma pamatprincipiem. Visi zina arī par to, ka Razins dusmu uzliesmojumā ar vienu vēzienu bija pārmetis pāri greznās senlaivas bortam daiļavu, persiešu kņazieni, kā „dāvanu” Volgai... Vēsturē ļoti reti kaut kas mainās, it īpaši tad, ja runa ir par senajiem laikiem. Taču kaut kas tomēr mainās. Jo patiesība, kā zināms, galu galā nāk gaismā. Ziņu un faktu par Stepana Razina dzīvi un darbību ir ļoti maz. Vēsturnieki smeļas informāciju galvenokārt no tiesas sprieduma, kurā Razins tika aprakstīts kā īsts ļaundaris, nežēlīgs maniaks un laupītājs. Bez šī visai neobjektīvā dokumenta ir vēl daži citi raksti, kurus visbiežāk vienkārši neņemt vērā.

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Policists savas mājas pagalmā aizturēja zagli Ap pusnakts laiku no 9. uz 10. jūniju kādam Krāslavas policijas darbiniekam, kurš tobrīd atradās dežūrmaiņā, iezvanījās telefons un zvanītājs paziņoja, ka viņa privātmājas pagalmā atrodas sveša persona. Policists devās uz savām mājām, lai pārbaudītu saņemto informāciju, kā rezultātā turpat nozieguma izdarīšanas brīdī aizturēja vīrieti, kurš mēģināja nozagt pagalmā stāvošo automašīnu. Aizturētais ļaundaris ir 1994. gadā dzimis Č., kurš jau agrāk ir nonācis policijas redzeslokā. Jāpiebilst, ka aizturēšanas brīdī viņš jau atradās automašīnas Saab salonā. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka iepriekšējā naktī minētā persona apzaga arī automašīnu OPEL ZAFIRA, kas atradās Rēzeknes ielā 16, paņemot dažādas mantas. Par minēto notikumu ir uzsākts kriminālprocess.

    Lasīt
  • Atvadu valsis

    Vienmēr ar prieku iegriežos mājīgajā Dagdas Tautas namā. Pirmā jūnija piektdienā zāle un skatuve atgādināja kultūras pili, kurā knapi ietilpa visi viesi. Svētku vaininieki - 47 divpadsmitklasnieki un viņu klases audzinātāji Vladislavs Orols, Olga Orole un Valdis Orols. Priekšā - visa dzīve, kurā jaunieši dosies labi sagatavoti. Katram ir savs sapnis, un jaunībā nav nekā neiespējama. … jau foajē iepazinos ar trim burvīgām 12.a klases pārstāvēm - Sintiju Grizāni, Diānu Beikuli un Natāliju Ivuļenoku. Momentā noorganizējām fotosesiju: jaunība ir vislabāk daiļā dzimuma rota. Izskanēja īsa atzīšanās: meitenes vēlas iestāties augstskolās. Lai jums veicas!

    Lasīt
  • Atvērtās dienas laukos

    13. - 14. jūnijā 102 lauku saimniecības vērs durvis viesiem, solot īpašus piedāvājumus ar degustācijām, ekskursijām, izklaidēm. Pirmais solis veiksmīgas nedēļas nogales plānošanā ir iepazīties ar Atvērto Dienu akcijas karti interneta versijā vai papīra formātā.

    Lasīt
  • Seniori pulcēsies uz Latgales dziesmu un deju svētkiem

    20. jūnijā Dagdu pieskandinās Latgales senioru vokālie ansambļi, kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, etnogrāfiskie un mazākumtautību ansambļi. Vairāk kā 900 dalībnieki no Latgales novadiem pulcēsies uz XIV Senioru dziesmu un deju festivālu „Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet!”. Plkst. 14:00 notiks vairāki dienas koncerti pilsētā — pie novada domes ēkas Alejas ielā 4 un pie Veselības un sociālo pakalpojumu centra „Dagda” Brīvības ielā 29. Noslēguma koncerts pilsētas parka estrādē būs ļoti daudzveidīgs — skanēs garīgā mūzika, tautas dziesmas un mūsdienīgi ritmi. Mazākumtautību kolektīvi iepazīstinās ar savu tautu dejām un dziesmām.

    Lasīt
  • Festivāls Asūnē: dejo visi!

    Košais festivāls “Dejotprieks” Asūnē nevarēja nerasties. Dejojošo un dziedošo dāmu galvās un sirdīs jau sen mājoja ideja sarīkot ekskluzīvus svētkus, taču tam nebija piemērotas vietas, jo mazā brīvdabas skatuve diktēja savus noteikumus, tā nav piemērota tautu deju kolektīviem. Tāpēc gribot negribot nācās meklēt alternatīvu. Turklāt ciemā neviens pat neiedomājās par dejotāju svētkiem. Pagasta pārvaldes vadītāja un dejojošā idejas līdzautore Žanna Aišpure Asūnes programmas numurus sauc par ritmiskiem, taču neiebilst par vēl vienu nosaukumu - estrādes dejas.

    Lasīt
  • Būvē savu nākotni uz zināšanu balstiem Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā “Dagda”

    Jūnijs ir eksāmenu un izlaidumu mēnesis. Daudzi 9. klašu skolēni paralēli vidusskolas izglītības programmu apguvei cenšas apgūt arī sev piemērotu nākotnes profesiju un meklē iespēju šo profesiju apgūt tuvu savai dzīves vietai. Tāpat daudzi 12. klašu skolēni pēc vidusskolas pabeigšanas aizdomājas par iesaistīšanos dažāda veida projektos, kas paredz neilgā laika posmā apgūt kādu profesiju, kas būtu noderīga ne tikai dzīvē, vadot savu mājsaimniecību, bet arī spētu konkurēt darba tirgū un ar to varētu labi nopelnīt. Profesionālās izglītības kompetences centrs “Daugavpils Būvniecības tehnikums” ir viena no lielākajām būvniecības skolām Latvijā.

    Lasīt
  • Atvadu balle ezera krastā

    Skola ezera krastā… Gluži kā pasaku pils pussalā, simtgadīgu koku ieskauta. Visā Latgalē nav skaistākas un zaļākas vietas, kur varētu atrasties šī lauku mācību izglītības iestāde. Gaismas pils, bez mazākā pārspīlējuma! Un tik bagātas pedagoģiskās tradīcijas… Vienīgi žēl, ka pirmskara skolas mājīgajā un mīlīgajā ēkā kā pavasara sniegs siltos saules staros kūst skolēnu skaits. Tā ir mūsdienu sāpe: neatgriezeniski aiziet tie gadi, kad skolas plašie koridori un klases bija par šauru, izlaidumnieku bija daudzreiz vairāk. Tagad tikai pats minimums - trīspadsmit divpadsmitklasnieki. Tas nebūt nemazināja svinīgumu un aktu zālē, kā parasti, ābolam nebija, kur nokrist.

    Lasīt