• Kāds esi, jaunais Krāslavas novads? Un kāds būsi?

    Ir pagājuši nepilni 4 mēneši, kopš Krāslavas novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas ir kļuvis gandrīz divtik lielāks. Tagad tajā ietilpst 2 pilsētas, Krāslava un Dagda, kā arī 24 pagasti. Ģeogrāfiski – kādreizējā rajona teritorija, bet pilnīgi atšķirīga pēc savas administratīvās struktūras.

    Lasīt
  • Ticība, cerība, mīlestība

    Manas paaudzes atmiņā nekas tāds nav bijis... Globāla infekcija, pasaules krīzes rēgs un draudošais kara tuvums. Veselā saprāta ignorēšana, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par jaunā laika zīmi, bet dzīves upe nepielūdzami plūst. Laiks dziedē visas brūces, bet kurš teica, ka rētas nesāp? Kur mēs ejam, ar ko dzīvojam, ko novērtējam, ko pielūdzam? Gadu nebeidzamajā mijā cilvēka dzīve - smilšu grauds.

    Lasīt
  • Cik svarīga ir ģimene?

    Mūsdienās, liela informācijas daudzuma laikmetā, ko cilvēki saņem ne tikai no laikrakstiem un TV ekrāniem, bet arī no globālā tīmekļa, var ļoti ātri "pazust". Ir grūti orientēties un filtrēt milzīgās ziņu plūsmas un saglabāt skaidru nostāju dažādos jautājumos. Cilvēku prātus pārsvarā nodarbina bažas par jaunu ierobežojumu ieviešanu. Bet ir tēmas, par kurām daudzi no mums pat nedomā, bet velti.

    Lasīt
  • Par pagātni un tagadni

    Otrais pasaules karš... Lielākā traģēdija visā cilvēces vēsturē, planētas nesadziedēta brūce. Desmitiem miljonu izpostītas dzīves, vēl vairāk sakropļotu cilvēku, simtiem tūkstošu bāreņu, nerimstošas māšu un atraitņu asaras. Lielas un mazas pilsētas pārvērstas drupās, ciemati nodeguši līdz pamatiem, cilvēku masveida iznīcināšana nacistu koncentrācijas nometnēs. Un holokausta elle, kad nacisti iznīcināja sešus miljonus cilvēku tikai tāpēc, ka viņi bija dzimuši ebreji. Un kā izskaidrot Hirosimas un Nagasaki atomsprādziena šausmas, kad jau bija skaidrs, ka ienaidnieks ir uzvarēts? Ļoti trāpīga definīcija - brūnais mēris. Ne tik tālās vēstures lappuses - sabiedroto kaujas brālība antihitleriskajā koalīcijā un tiesa Nirnbergā, kas atklāja noziegumus pret cilvēci.

    Lasīt
  • Ko atspoguļo Daugavas ūdeņi

    Dzīve turpinās, vēsture atkārtojas. Pagājušo laiku annālēs, kā arī nesenā pagātnē mēs nenogurstoši smeļam ne tikai zināšanas, bet arī pieredzi. Šajā sakarā grāmata ir garīga liecība pēctečiem, nebeidzama paaudžu stafete. Drukātais izdevums, veidojot personību, virza vēsturi.

    Lasīt
  • Par Aglonas zandartiem, līdakām un asariem

    Pauguros, mežos un ezeru krastos vēl liesmo rudens ugunskuri. Zeltainie bērzi, sārtās kļavas un purpura krāsas apses vējam atdod pēdējo rotu. Un tikai brūnganie ozoli turpina saglabāt savu lepno varenību, bet smagie, spilgti sarkanie pīlādžu ķekari, šķiet, brīdina - būs skarba ziema.

    Lasīt
  • Atceres diena

    2. oktobrī visi, kuri atceras pirmo Baļbinovas draudzes prāvestu Jāzepu Gaileviču, sapulcējās pie prāvesta kapa Baļbinovas kapos, lai godinātu viņa piemiņu un palūgtos pie viņa kapa. 10. oktobrī bija dievkalpojums baznīcā. Šogad apritēja piecdesmit gadu kopš priestera Jāzepa Gaileviča nāves.

    Lasīt
  • Sasniegtie rezultāti ir iespaidīgi

    Tradicionāli rudens ir gada laiks, kad cilvēki izvērtē, analizē paveiktā darba rezultātus un veido nākotnes plānus. Šim nolūkam uzņēmēji, tūrisma nozares darbinieki un tie, kuri vēl tikai sāks savu darbību, piedalījās seminārā "Tūrisma pakalpojumu veidošana un digitālo rīku izmantošana Krāslavas rajona partnerības teritorijā".

    Lasīt
  • Rudens gadatirgus melodijas un krāsas

    Vienmēr esmu mīlējis gadatirgu tautu. Tas ir laikmeta simbols, novada, pilsētas, valsts bagātības rādītājs. Mainīgajā iekarošanas karu un revolūciju pasaulē, pat lielgabalu dārdēšanas laikā, tirgus nekad nenomira. Toties klusumā, kas iestājās pēdējos gados, īpaši svinamās dienās, gadatirgi momentāni pārvērtās par tautas svētkiem.

    Lasīt
  • Taka gar gulbju ezeru

    Es neesmu šķīries no sapņa, ka Latvija kļūs par valsti - rūpniecības produktu ražotāju ar stabilu pieprasījumu vai lielu pārtikas eksportētāju, kā tas jau ir noticis mūsu vēsturē. Latvijas gaļa, augstākās kvalitātes piena produkti vēl nav aizmirsti nebeidzamajās Eiropas un Āzijas tirgus telpās. Sapņot nav kaitīgi, tikai realitāte ir tāda, ka vecākie ES brāļi galvenokārt stimulē kvalificēta darbaspēka resursu eksportu uz augsti attīstītām valstīm. Tajā pašā laikā Brisele neiebilst pret tūrisma attīstību Baltijas valstīs. Un paldies par to.

    Lasīt