• Ziemassvētkus gaidot

    6. decembri Eiropā var saukt par pirmssvētku perioda sākumu, jo tiek svinēta svētā Nikolasa diena. Dažādās valstīs svētais Nikolass kļuva par ziemas svētku folkloras varoņa prototipu - Ziemassvētku vecīti, Dedu Morozu, Santa Klausu. Tas ir laipna, dāsna un nevienaldzīga pret citu bēdām cilvēka tēlu, kurš saskaņā ar leģendām un nostāstiem guva prieku, palīdzot tiem, kam tas nepieciešams. Šīs personas stāsts vēsta, ka pietiek ar laipnu sirdi, lai darītu brīnumus!

    Lasīt
  • Darbnīca “Droša robeža”

    2021. gads tuvojas noslēgumam. To var raksturot dažādi. Tomēr neapšaubāmi, šis gads ir bijis trauksmains, jo pavadīts nemitīgās cīņas ar koronavīrusu, un pierobežā radusies jauna problēma – bēgļi.

    Lasīt
  • Ģimenes ārste Līga Kozlovska stāsta par zarnu vēža profilaktiskā testa nozīmi

    Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema – šogad deviņos mēnešos testu veikuši tikai 7,5% no mērķauditorijas iedzīvotājiem. Turklāt SKDS aptaujas dati liecina, ka kopumā 47,7% mērķa grupas respondentu nav informēti par iespēju reizi divos gados bezmaksas testu saņemt. Tādēļ par zarnu vēzi un profilaktiskā testa veikšanu stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska, kurai ir arī viens no augstākajiem zarnu vēža skrīninga rādītājiem valstī.

    Lasīt
  • Polijas delegācijas vizīte Krāslavā

    2021. gada 25. novembrī Krāslavā viesojās Polijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Šimona Šinkovska vel Senka vadībā. Vizītes galvenā tēma - grāfu Plāteru vārdā nosauktās Krāslavas poļu pamatskolas tālākās attīstības perspektīvas. Delegācijā bija Polijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Monika Mihaļišina, Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvji Veslavs Tarka un Zbigņevs Cjoseks, Polijas vēstniecības Latvijā konsuls Kšištofs Pokrušinskis. Delegācija apmeklēja ne tikai poļu skolu, bet arī tikās ar Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētāju Gunāru Upenieku. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta skolas jautājumiem.

    Lasīt
  • Kultūras kanona konkurss

    Pēc tam, kad “Varavīksnes” skolas vecāko klašu skolēni noklausījās Latvijas kultūras kanona desmitgadei veltītās Nacionālās bibliotēkas speciālistu lekcijas, pārrunāja tā saturu, iespējamo vērtību un artefaktu saraksta paplašināšanu, pagāja pusotrs mēnesis. Rudens brīvlaikā saņēmām informāciju par jaunu, jubilejas Kultūras kanona konkursu skolēniem. Kad aicināju 12. klases skolēnus izmēģināt spēkus šajā nopietnajā pasākumā, uz atsaucību īsti necerēju. Vēl jo lielāks prieks bija uzzināt, ka konkursa komanda ir sapulcējusies un Guntis Ungurs (12.a), Arina Skovorodko un Evita Mažuta (abas no 12.c) nolēmuši sākt gatavoties konkursa uzdevumam.

    Lasīt
  • Cienījamie lasītāji!

    Jau šajā svētdienā Adventa vainagā iedegsies pirmā svecīte, kas simbolizē cerību. Ar pirmo aizdegto svecīti sākas kristīgās baznīcas liturģiskais jaunais gads.

    Lasīt
  • Slutišķu vecticībnieku lauku sētā

    2021. gada 26. oktobrī Slutišķu ciems un etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” svinēja savu atjaunošanas 20 gadu jubileju. Lauku sēta atrodas Naujenes pagasta Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē, Slutišķu ciema teritorijā. Vēstures avotos šis ciems pirmo reizi minēts 1785. gadā. Ekspozīcijas rekonstrukcijas procesā nozīmīgu palīdzību sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī organizācijas, kas atbalstīja vietējo aktīvistu, starp kuriem bija arī Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova, iniciatīvu.

    Lasīt
  • Adamovas taka: pārdomas dzimtajos krastos

    Atvadīšanās no zelta rudens man vienmēr ir svinīgs rituāls. Plānojot šī trauksmainā gada maršrutu, pēkšņi atcerējos: Adamovas taku neesmu apmeklējis vairāk nekā divus gadu desmitus. Šķiet, tas nebija nemaz tik sen, kad mākslinieks - tīrradnis Jevgeņijs Iļjiņecs mani uzaicināja pirmatklājēju kompānijā. Pirmo dabas taku mūsu apkārtnē, kas ar laiku ieguva valsts mēroga nozīmi, veidoja Daugavpils Universitātes studenti rektora Bruno Jansona vadībā. It kā pats liktenis saveda kopā dedzīgo pedagogu un amatnieku, kurš darbojās ar vectēva cirvi kā gleznotājs ar otu. Pirms tam mūsu Iļjiņecs Krāslavā tika radījis brīnumu, ko sauca par Berendejevku. Vēlāk, ar manu gādību, Jevgeņijs tika uzaicināts par dizaineri Rāznas rehabilitācijas centrā. Kā izaicinājums nemierīgajiem deviņdesmitajiem tur, tālu no Krāslavas, arī tika izveidots koka skulptūru parks. Tāda kā mūsu Berendejevkas filiāle. Tātad Adamovas taka bija oriģinālā mākslinieka trešais radošais posms.

    Lasīt