• Annas dienas tirdziņš

    30. jūlijā, Dagdas pilsētas skvērā, notika Mājražotāju pārtikas produktu un amatnieku izstrādājumu tirdziņš. Netrūka ne tirgotāju, ne apmeklētāju. Jautras mūzikas pavadījumā bija patīkami un interesanti gan satikt senus paziņas, gan iepazīt jaunus.

    Lasīt
  • Vasara Izvaltā

    Karstā vasara nemanāmi pārgājusi uz otro pusi. Bez parastajiem skaļajiem svētkiem, ballītēm, diskotēkām. Koronavīrusa ierobežojumi visiem ir apnikuši līdz izsīkumam, bet dvēsele alkst...

    Lasīt
  • Krāslavas Amatniecības centrs ir atvērts!

    14. jūlijā pulksten 14 restorāna “Pils” telpās notika Krāslavas Amatniecības centra svinīga atklāšana. Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, projekts “Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana” (BELLA CULTURE) ietvēra šī jaunā tūrisma objekta atvēršanu grāfu Plāteru pils kompleksa bijušajās kariešu novietnes telpās.

    Lasīt
  • Vai apzināmies pilskalnu vērtību?

    Latvijas Kultūras akadēmijā kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”, kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns. Projekts tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, to finansē Latvijas Zinātnes padome. Kopš 2018. gada, pateicoties LIDAR datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas austrumu daļā.

    Lasīt
  • Dagda, jūnijs, karstums, tirdziņš...

    Četrdesmit astoņos nemierīgos žurnālistikas gados mana jūsmīgā sirds ir nepārtraukti lūzusi divās daļās. Krāslava pie upes, Dagda virs ezera... Un līdz šai dienai es šaubos: kas ir mīļāks un dārgāks? Vienā brīnišķīgā pilsētā esmu dzimis un audzis, otrā - ieguvis daudzus draugus.

    Lasīt
  • Sauleskalns dzīvo!

    No agras bērnības ir palikušas jaukas atmiņas par Sauleskalnu, par Sauleskalna tūristu bāzi, krogu. 70-tajos, 80-tajos gados, kad Līgo svētki netika oficiāli svinēti, Sauleskalns pulcēja vairākus simtus līgotāju no dažādām Latvijas malām. Tā kā garām manai bērnības mājai vijās mazs - tā saucamais “Zirgu celiņš”, kas veda uz Sauleskalnu, es ar interesi un labpatiku vēroju šo Līgo plūsmu. Pārsvarā tā bija jaunatne, kas mēroja ceļu ar velosipēdiem, motocikliem. Gadījās kāds gājēju - mīlētāju pārītis. Lielāki jauniešu pulciņi pa ceļam uzgrieza pat danci un jautri skandināja Līgo dziesmas. Bet pašā tumšākajā laikā varēja vērot neskaitāmu ugunskuru liesmas un kūpošus dūmus, kaut arī no manas mājas attālums līdz Sauleskalnam bija kilometri 8-9. Tā bija jautrība. Bet pēdējos gados, kad Līgo svētki ir oficiālas brīvdienas, nav vairs līgotāju, nav vairs ugunskuru, klusē Sauleskalns.

    Lasīt