Kamēr zinātnieki un nākotnes pareģi turpina baidīt mūs ar globālo sasilšanu, māte Daba dzīvo pēc saviem likumiem. Auksti pavasari, līdzīgi ziemas turpinājumam, pirms simtiem gadu tika pieredzēti Eiropas kontinentā, bet savas dzīves laikā ar tik nemīlīgu maiju man nācies saskarties pirmo reizi.
Lasīt
Cik patīkami pēc svešumā pavadītā atvaļinājuma atgriezties mājās un pirmajā darba dienā piedalīties profesionāli, izcili organizētā pasākumā! Rūpīgi izplānotais maršruts un precīzi aprēķinātais laiks vienas darba dienas garumā ļāva izbaudīt triju novadu tūrisma uzņēmēju viesmīlību, saņemt atbildes uz jautājumiem, gūt pieredzi un idejas, apskatot 11 dažādus tūrisma objektus un viesu mājas.
Lasīt
Par projekta, kas ieguva atbalstu konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2017” ietvaros, īstenošanu. Mēs, nama Nr. 19 Baznīcas ielā, Krāslavā, iedzīvotāji, kopā ar citiem aktīvajiem krāslaviešiem arī piedalījāmies šajā projektā. Atvedām stādīšanas materiālu – zemi, košumkrūmus, kokus, zālīti zāliena izveidošanai. Bet mūsu nama iedzīvotāji aktīvi atbalstīja šo iniciatīvu un izgāja pagalmā strādāt. Uz talku ieradās gan mazi, gan lieli. Daudzi kaimiņi līdz pat šim laikam nebija savstarpēji pazīstami. Bet šeit kopā gan pastrādāja, gan iepazinās.
Lasīt
13. maijā Skaistas ciema aktīvo iedzīvotāju grupa, kas piedalījās Krāslavas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”, realizēja savu ieceri – projektu. Projekta ietvaros ciemata centrā, lauksaimniecībā neizmantotā teritorijā, tika izveidots augļu dārzs.
LasītKā uzvarētājs kļūst par nodevēju? Par šo jautājumu francūži domā jau vairāk nekā 75 gadus. Maršala Petēna personība izraisa asus strīdus, maršala aizstāvju grupa bija spiesta vērsties Eiropas tiesā pēc atbalsta. Tiesa atzina grupas tiesības tā aizstāvībai, kurš sadarbojās ar nacistiem Francijas valstiskuma saglabāšanas un daudzu tūkstošu upuru novēršanas dēļ… Tas ir ļoti strīdīgs jautājums… Maršala Petēna rīcības pretinieku vienmēr bijis daudz vairāk nekā aizstāvju. Tiesa, šie pretinieki parādījās tikai 1945. gadā. Bet 1940. gadā Francijā maršalam pamatā bija atbalstītāji, pat pielūdzēji, kuri autoritatīvajā karavadonī saskatīja īstu dzimtenes glābēju…
Lasīt9. maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Savienības dzimšanas diena, atceroties Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana izteikto ierosinājumu par ogļu un tēraudu kopienas izveidi. Arī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā Eiropas dienas aktivitātes ir kļuvušas par tradīciju, piemēram, Eiropas eksāmens, kur ikviens, gan liels, gan mazs, tiek aicināts pārbaudīt savas zināšanas ar aizraujoša internettesta palīdzību, tematiskas izstādes bibliotēkas stāvos, kā arī izglītojošas un izklaides aktivitātes bērniem.
Lasīt
Aizvadītajā sestdienā piektklasnieks Artēmijs Kozačuks noķēra pirmo līdaku savā mūžā. Svētdien arī četrgadīgais Timūrs Mihailovskis priecājās par pirmo trofeju, ko noķēra Narūtas upē. Bet Dagdas ezera ūdeņos sacentās spiningošanas meistari. Īstu meistarklasi demonstrēja vietējie sportisti Zintis Azins un Maksims Meļņiks. Vairāk lasiet nākamajā numurā.
LasītPagājušajā nedēļā bija tā laime būt Ezerkalna pusē. Braucot pa lielceļu, manu uzmanību pievērsa kādas sievietes tēls. Sieviete pa lauku celiņu lēnītēm devās mājas virzienā, bet, pasperot dažus soļus, piestāja. Mazliet pastāvēja un atkal turpināja ceļu. Dažus soļus paspēra, atkal apstājās. Sākotnēji nodomāju, laikam pirmie saules stari dod par sevi zināt, tāpēc tik lēna gaita, nodomāju - vai tik nav jāsteidzas palīgā, taču, piebraucot tuvāk, pamanīju, ka sievietes rokās ir laikraksta “Ezerzeme” jaunais numurs, ko sieviete, dodoties no pastkastītes mājas virzienā, pāršķirsta.
Lasīt
Latvijas simtgade - nozīmīgs un skaists notikums valsts pastāvēšanas stāstā. Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana notika 2017. gada 4. maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Todien Latgalē valdīja īsta svētku atmosfēra, jo Rēzeknē plaši atzīmēja pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadi. Taču citviet Latvijā noritēja tautas akcija “Apskauj Latviju”.
LasītŠodien dižā vijolnieka vārdu zina laikam vien eksperti un progresīvie mūziķi. Parastais klausītājs drīzāk atcerēsies Amati, Stradivari, Oistrahu… Taču tieši Viotti spēja pārvērst vijoli par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, atbrīvot to no ielu muzikantu atribūta reputācijas, no ciešas piesaistes baznīcas mūzikai. Pārsteidzošā kārtā tieši Viotti kļuva par franču un vācu vijoles spēles mūsdienu skolas “radītāju”. Bet viņa dzīve bija pilna negaidītu pavērsienu, kāpumu un kritumu…
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
