Galvenās cilvēka tiesības ir dzīve, brīvība un tiekšanās pēc laimes. Kurš to apstrīdēs? Visi vēlas būt laimīgi, visi sapņo par laimi, visi uz to tiecas. Sapnis – tā ir tiekšanās būt laimīgam. Mēs sākam sapņot jau agrā bērnībā un turpinām to darīt visu savu dzīvi. Ne tikai cilvēkam ir savs dzīvesstāsts, bet arī viņa sapnim. Šodien runāsim par Indras Laimes muzeja saimnieces Ilonas Kangizeres sapņa dzīvesstāstu.
Radošs un enerģisks cilvēks, nesen kļuvusi par Indras pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāju. Ilonu pazīst daudzi, un īpaša iepazīstināšana ar viņu nav nepieciešama. Tātad, kur sākās viņas sapņa dzīvesstāsts?
Mana bērnība pagāja Indrā, uz ielas “trīs māju garumā”. Man nebija rotaļu biedru, bet es biju neparasti zinātkāra, es pastāvīgi gribēju kaut ko uzzināt, kaut kur ieskatīties, kaut ko izpētīt. Notikumiem nabadzīgo bērnības dzīvi dažādoja skopā padomju televīzija. Man nepatika ne multfilmas, ne pasakas. Visvairāk man patika populārzinātniskās programmas un dokumentālās filmas par arheoloģiskajiem izrakumiem, eksotiskajām kultūrām, ceļojumiem, folkloru, citiem vārdiem sakot, par mūsu saknēm un seno vēsturi. Vairāk par visu es gribēju studēt kultūras vēsturi. Mani patiesi interesēja vecmāmiņas zīlēšana, tradīcijas, svētki, rituāli, rotas.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.8
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
