Viesošanās Ventspilī – pilsētā, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Ventspils augsto tehnoloģiju parka “Domocentra” piedāvātajā aktivitātē skolēniem tika stāstīts par vēja rašanos  un par vēja ģeneratoru darbības principiem. Radošās darbnīcas laikā skolēni paši izgatavoja unikālus vēja ģeneratora spārnus un izmēģināja tos īsta vēja apstākļos - darbnīcas ietvaros tika izmantoti miniatūri vēja ģeneratori un ar ventilatoriem radīti īsta vēja apstākļi- , uzzināja, kāda nozīme ir vējam elektroenerģijas saražošanā un kā dažādas spārnu formas ietekmē sasniegto rezultātu. Darbnīcas noslēgumā rezultāti tika mērīti ar voltmetru, tā precīzi nosakot ar katriem izgatavotajiem spārniem saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Otrā nodarbība, ko skolēni apmeklēja Ventspilī, bija “Mācību satura nodrošināšana biznesa un tehnoloģiju jomā”. Lai arī nodarbības nosaukums šķita sarežģīts, tās vadītājs vienkāršā un saprotamā veidā skolēniem izklāstīja uzņēmēju darbības principus, nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas jāapgūst jau skolas laikā – vajadzība pēc sasniegumiem, iekšējā kontrole, spēja uzņemties risku, radošums..- , ieskicēja uzņēmēja psiholoģisko portretu, uzsvēra, ka uzņēmējdarbība nav “no gaisa paņemta ideja”, bet gan ir kādas konkrētas problēmas risināšana konkrētā vidē.

Kopš 2016.gada maija pēc vērienīgas rekonstrukcijas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrā, ko vienkāršā valodā dēvē par Irbenes lokatoru, skolēni gida pavadībā piedalījās aizraujošā ekskursijā, kur ietilpa pastaiga pa Irbenes teritoriju, pārgājiens pazemes (600m!!!) tunelī un raķešu konstruktora Frīdriha Candera memoriālās telpas apskate ēkā “Kristāls”. Skolēni uzzināja daudz par lokatora darbību padomju laikos, par paraboliskās antenas izmantošanu, profesijām, kas saistītas ar  starpzvaigžņu vides objektu novērošanu, Saules radionovērojumiem, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu novērojumiem, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas. Jāsaka, ka, braucot uz un no ekskursijas, varēja redzēt “mirušo” ciemu, kur kādreiz dzīvoja lokatora darbinieki un vienkārši Irbenes iedzīvotāji un kas pašlaik vairāk līdzinās spoku pilsētai – pamestas daudzdzīvokļu mājas, izdemolētas ēkas, kokiem un krūmiem aizauguši māju pagalmi…

Vakarā atpūtāmies jūras krastā, kur (200 m no jūras) viesmīlīgie ventspilnieki arī piedāvāja naktsmājas. Jāsaka, ka tīri nejauši sarunās iepazinām arī vimbu zvejnieku “profesiju”, jo viss jūras krasts kā vakarā, tā arī no rīta bija makšķerēm strikti nomērīts un no tāluma līdzinājās lineālam.

Piektdienas rītā devāmies uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju, kas atrodas pilsētas centrā, un, kā izrādās, visi muzeja eksponāti - laivas, zvejnieku dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī šaursliežu dzelzceļa vilciens – tika uz šejieni atvesti un no jauna uzstādīti. Gan gides stāstījums, kad praktiska darbošanās, meklējot konkrētus objektus muzeja teritorijā, skolēniem deva azartu, un, uzzinot, ka muzeja darbinieki nosaka uzvarētājus arī to skolu vidū, kas apmeklē muzeju,  uzstādīja apsveicamu rezultātu – vien 7 sekundes zaudējot pašreizējiem uzvarētājiem. Un vēl lielāks prieks skolēniem bija, kad gide pastāstīja, ka pašreizējie rekordisti ir skola, kas regulāri piedalās nodarbībās un muzeja teritoriju pārzina ļoti labi.

Pēdējais mūsu apskates objekts bija Livonijas ordeņa pils. Tajā gide stāstīja gan par viduslaikiem, tā laika ieražām, cilvēkiem, modi, uzvedību, par bruņiniekiem un viņu dzīvi, gājām ekskursijā pa pili, piedāvāja spēlēt Baltijā vienīgās darbojošās mehāniskās klavieres, kā arī iejusties viduslaikos, piemērojot tērpus un, turot rokās, izjust ieroču smagumu.

Noguruši, bet patīkamu piedzīvojumu un jūras gaisotnes pārņemti atgriezāmies mājās, lai ar jaunu sparu, jaunām idejām un pārliecību – ja gribam, tad varam visu un vēl vairāk – turpinātu iesākto, tas ir, mācīties!

I.Stikute, KVĢ direktora vietniece