Krāslavas novada skolotāju konference

Novada Izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne sveica klātesošos un novēlēja visiem skolotājiem, lai jaunais mācību gads piedāvātu izvēlēties virzienu, kas ļautu realizēt svarīgākās ieceres un nodomus. Pēc tam auditorija tika iepazīstināta ar statistiku. Proti: 2019./2020. mācību gadā durvis vērs 7 skolas, 2 pirmsskolas izglītības iestādes, 4 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, Bērnu un jauniešu centrs un Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” Krāslavas teritoriālā struktūrvienība. Mācības uzsāks 1167 izglītojamie, tai skaitā 86 pirmklasnieki. Diemžēl kopējais izglītojamo skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 5%, bet pirmklasnieku skaits – par 25%. Lielākā skola ir Krāslavas vidusskola “Varavīksne” ar 424 skolēniem, savukārt mazākā ir Izvaltas pamatskola ar astoņpadsmit skolēniem.

Saskaņā ar datiem, 26. augustā 187 bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi (PII) “Pienenīte” un 153 PII ”Pīlādzītis”. Četrās pamatskolās pirmsskolas grupas apmeklē 39 izglītojamie.

Pēc tam Lidija Miglāne iepazīstināja klātesošos ar pedagogiem, kuri jaunajā mācību gadā pievienojušies lielajai kolēģu komandai un darba gaitas uzsāk mūsu novada skolās. Tātad, darbu uzsāk jauna angļu valodas skolotāja Valērija Ivanova Izvaltas pamatskolā; Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktajā Poļu skolā sākumskolas un poļu valodas skolotāja būs Veslava Sobišek; Krāslavas Valsts ģimnāzijā angļu valodas skolotāja Olga Saričeva, kura piebiedrojās novada pedagogu saimei jau iepriekšējā mācību gada laikā; Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolā divi jauni skolotāji – matemātikas un informātikas skolotāja Iveta Maļinovska un sociālo un dabas zinību skolotāja Kristīna Milaševiča.

Konferences turpinājumā sekoja svinīga to skolotāju apbalvošana, kuri aizvadītajā mācību gadā ir strādājuši ar īpašu dedzību. Pateicības un ziedus saņēma Viktorija Nalivaiko, Jeļena Japiņa, Lilija Jašinska, Rita Andrejeva, Olita Truskovska un Oksana Korčagina.

Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs klātesošajiem veltīja apsveikuma vārdus. Viņš atzīmēja, ka jaunais mācību gads būs bagāts ar notikumiem un jauninājumiem, kuri šajā situācijā ir jāpieņem un jāturpina strādāt. Protams, skolotājiem būs nepieciešama izturība, uzņēmība un spēja apgūt jauninājumus. Priekšsēdētāja vietnieks arī vērsa uzmanību uz to, ka šis gads ir pēdējais, kad durvis atver visas 7 skolas, jo nākamgad, iespējams, to būs mazāk. Tāda ir realitāte – laukos nav pietiekami daudz skolēnu, tāpēc skolu uzturēšanā jāpieņem nepopulāri lēmumi. Izglītības joma vienmēr ir prioritāte, jo tai nepieciešama īpaša uzmanība, resursi, apmācības bāzes atjaunināšana, kas ir jāstiprina un jāuzlabo. Savas runas noslēgumā Viktors Moisejs apsveica skolotājus ar jaunā mācību gada sākumu un novēlēja skolotājiem: “Veselību, izturību, uzņēmību, atvērtību jauninājumiem un vairāk centīgus skolēnus!” 

Tālāk Lidija Miglāne uz skatuves aicināja mazākos skolēnus. Topošie pirmklasnieki no PII “Pienenīte” izpildīja dziesmu, lai arī ne viss gāja gludi – pievīla tehnika.

Pasākuma turpinājumā runāja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule. Savā prezentācijā viņa runāja par nozīmīgām reformām izglītības jomā. Piemēram, pēdējos gados tiek veiktas būtiskas reformas ar mērķi pilnveidot visus izglītības līmeņus, mazināt sistēmas sadrumstalotību, palielināt izglītības iestāžu autonomiju, paplašināt sadarbību ar pašvaldībām un uzņēmējiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī utt. Viņa runāja arī par jauniem likumdošanas aktiem, kas jau ir pieņemti un kurus vēl plāno pieņemt izglītības jomā. Ilze Seipule uzsvēra nepieciešamību noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasē, kas vēl joprojām nav izdarīts. Piemēram, tiek apspriesta iespēja palielināt minimālo punktu skaitu, iestājoties 10. klasē (t.i., atzīmēm nevajadzētu būt zemākām par noteikto punktu skaitu), kas būtu vismaz 5 punkti, bet par šo tēmu joprojām diskutē. Savas runas noslēgumā Krāslavas novada viešņa mudināja skolotājus turpināt aktīvi darboties un īstenot savus plānus.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktores pienākumu izpildītāja, direktora vietniece Sarmīte Dīķe sacīja, ka nepieciešama akreditācijā vērtējamo jomu un kritēriju saskaņošana ar kopējo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Citiem vārdiem sakot, vērtēšanas kritērijiem jābūt vienādiem. Viņa arī atzīmēja, ka, ja ierodas eksperts izglītības kvalitātes jautājumos, ir nepieciešama saziņa, atsauksmes, stāsts par stiprajām pusēm, jautājumi neskaidrību gadījumā, jo eksperta uzdevums ir novērtēt un palīdzēt grūtību gadījumā. Pagājušajā gadā 320 mācību programmas tika akreditētas uz 6 gadiem, 36 uz diviem gadiem, nebija nevienas programmas, kas neizturētu akreditāciju. Sarmīte Dīķe skolotājiem novēlēja nevis pielāgoties izmaiņām, bet atrasties uz viļņa robežas, nebaidīties no izmaiņām, bet gan sākt tās pašiem.

Savukārt IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs runāja par licenču izsniegšanas kārtību. Šā gada pirmajā pusē veiktas 201 izglītības iestāžu pārbaudes, saņemti un izskatīti 290 pieteikumi (sūdzības). Runājot par sūdzībām, Mihailovs atzīmēja, ka tās galvenokārt nāk no vecākiem, kuriem bieži trūkst vienkāršas komunikācijas ar skolotāju. Vēl viens jauninājums – visiem izglītības iestāžu psihologiem jāreģistrējas izglītības un skolu psiholoģijas jomā un jābūt sertificētiem.

Lidija Miglāne pateicās viesiem par vērtīgo informāciju un turpināja skolotāju tikšanos, stāstot par izaicinājumiem, kas gaidāmi šajā mācību gadā. Protams, tika runāts par to, ka mazākumtautību vidusskolās izglītības procesam jānotiek valsts valodā. Tika arī atzīmēts, ka skolas direktors ir ne tikai vadītājs, bet arī skolotājs, kuram jāapmeklē skolotāju mācītās stundas un jānovērtē tās. Ir arī jāturpina interešu izglītība.

Ilga Stikute ziņoja par Eiropas Sociālā fonda projekta “Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”” īstenošanu, kura pirmais posms noslēdzās šā gada 31. maijā. Projekta otrais posms sākas un ilgs vēl 2 gadus. Šim periodam tiek piešķirts finansējums 77770,00 eiro apmērā, kura ietvaros Krāslavas novada skolas vadīs dažādas ekskursijas, izglītojošus braucienus, sanāksmes utt. 

Noslēguma runātāja Snežana Petroviča stāstīja par vēl vienu Eiropas Sociālā fonda projekta “Karjeras atbalsts izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanu. Auditorija tika iepazīstināta ar projekta ietvaros veiktajām aktivitātēm, kā arī par sadarbības partneriem, galvenokārt vietējiem uzņēmējiem.

Lai jaunais mācību gads būtu auglīgs un veiksmīgs, neskatoties uz jauninājumiem, kurus ne vienmēr ir viegli pieņemt un strādāt, pielāgojoties tiem. Vēlreiz pacietību un izturību skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem!

Jeļena AVSJUKEVIČA