Šo jautājumu 5. jūlijā svētā mocekļa Donata godam veltītajā vigilijas dievkalpojuma sprediķī izvirzīja un apcerēja V. E. Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Un to varētu nosaukt arī kā moto visām trim Krāslavas katoļu draudzes galveno svētku dienām.
“Vai mēs piederam Kristum? Tā patiesi, no sirds? Vai mēs mīlam Viņu? Vai mums patīk Viņa mācība, Evaņģēliji, Dieva baušļi, svētie sakramenti, piemēram, grēksūdze? Vai ievērojam Baznīcas baušļus? Vai patīk svētdienās un svētku dienās piedalīties svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem? Ja mums tas nepatīk, tas nozīmē, ka mēs tā īsti nepiederam Kristum! Padomāsim: kā ir ar mums?!” aicināja bīskaps.
4., 5. un 6. jūlijs svētā mocekļa Donata godinātājiem bija īpašas Dieva žēlastību dienas. Krāslavas draudzes prāvestam E. Voroņeckim vadīt dievkalpojumus un izdalīt svētos sakramentus šajās dienās palīdzēja vienpadsmit brāļi priesterībā gan no Latvijas, gan arī no ārzemēm: Žovkvas dekanāta dekāns Bazilijs Pavelko no Ļvovas arhidiecēzes (Ukraina), divi franciskāņu ordeņa priesteri - tēvs Rodžers Mularčiks (Roger Mularczyk) no Aizkarpatu apgabala (Ukraina) un tēvs Romualds Šakaļs no Sanktpēterburgas (Krievija). Atlaidu dienās klātesošie varēja noklausīties trīspadsmit saturīgus sprediķus ar Svēto Rakstu komentāriem. Tās bija patiesi derīgas mācību stundas ticīgajiem.
Savu novadnieku tēvu R. Šakaļi krāslavieši pazīst kā izcilu sprediķotāju. Nebija izņēmums arī šī gada trīs sprediķi. Tēvs Romualds tajos mudināja pēc mocekļa Donata parauga liecināt pasaulei par Kristu, tāpat kā viņš ar savu rīcību atbildēt uz Jēzus aicinājumu “Seko Man!”, pat nāves briesmās neatsakoties no savas ticības. Mūsdienu ticīga cilvēka moceklība nozīmē pamatā mainīt savu dzīvi, atsakoties no vecā cilvēka. Galvenais, lai būtu vēlēšanās katru dienu sevi iekšēji atjaunot, atsaukties Kristus vēlmei redzēt mūs kā bērnus, mācīties no Kunga lēnprātību un pazemību.
Emocionāli un saturīgi bija arī kādreizējā Krāslavas draudzes vikāra B. Pavelko divi sprediķi, kuros viņš runāja par kristieša misiju, laju apustulātu un šajā sakarā atcerējās kādu gadījumu no sava kalpošanas laika Krāslavā, kad maza meitene, kura gatavojās savai pirmajai svētajai komūnijai, kļuva par apustuli saviem vecākiem, palīdzot viņiem atrast ceļu pie Dieva.
Daudz pamācoša klātesošie varēja smelties arī no priesteru A. Cimanovska (Izvalta), P. Raciņa (Pustiņa), M. Daļecka (Piedruja), E. Voroņecka (Krāslava), O. Daļecka (Rīga) sprediķiem.
Sv. Donata svētku dienās īpaši tika godināts Jēzus Kristus zem maizes zīmēm gan Euharistiskajās procesijās pēc rīta un vakara sv. Misēm, gan Vissvētākā Sakramenta adorācijā.
4. jūlijā Kristus pielūgsmes meditācijas pirms un pēc vakara sv. Mises vadīja kustības “Pro Sanctitate” (“Par svētumu”) jauniešu grupa no Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcas. Kopīgi apcerējām, cik liela dāvana ticības stiprināšanā mums ir sv. moceklis Donats, citi svētie, lūdzāmies rožukroni, pārdomājot tēmu “Sv. Pāvila pēdās”, kā arī “Vesperes”. Pēc sv. Mises un procesijas notika Žēlsirdības stunda un G. Džakvintas grāmatas “Svētums” prezentācija.
Īpaši svinīgs bija sv. Donata svētku noslēgums. Uz Ekselences J. Buļa celebrēto galveno sv. Misi bija ieradušies augsti viesi - Polijas vēstnieks Latvijā Macejs Klimčaks, Latvijas vēstnieks Polijā un Vatikānā pie Svētā Krēsla Alberts Sarkanis, Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Jevtušoks, kā arī ticīgā tauta kuplā skaitā. Sv. Mises homīlijā bīskaps runāja par Dieva patieso gudrību, kas tiek atklāta nevis šīs zemes prātīgajiem, bet gan mazajiem, tiem, kuri redz savu cilvēcisko dabu tādu, kādu tā patiesībā ir, atceroties tās ierobežotību. Mazie uzskata sevi par nabadzīgiem un zina, ka tukšumu viņu dzīvē spēj piepildīt vienīgi Dievs. Bet pašpiepildīts cilvēks nekad nemeklēs Dieva palīdzību. Bīskaps secināja, ka tieši šādā nostājā, lepnības grēkā meklējama daudzu mūsdienu cilvēku ticības krīze.
Dievkalpojuma laikā bērni un jaunieši no bīskapa rokām saņēma Iestiprināšanas sakramentu. Pēc sv. Mises notika Euharistiskā procesija ar apstāšanos mocekļa Donata kapličā un litānijas dziedājumu šī svētā godam.
Svinību noslēgumā bīskaps pateicās prāvestam E. Voroņeckim par svinību organizāciju, procesijas dalībniekiem, koristiem, kā arī viespriesteriem, citiem ciemiņiem un ticīgajai tautai par kopējām lūgšanām, aicināja visus dzīvot kristiešu cienīgu dzīvi, nezaudēt sv. Donata atlaidu dienās gūtos garīgos augļus, uzticēties Dievam. Viņš atgādināja, ka sācies svētā apustuļa Pāvila gads un ieteica lasīt viņa vēstules, kas iekļautas Jaunās Derības Svētajos Rakstos, kur var atrast labus padomus mūsu problēmu risināšanā. Ekselence uzsvēra ticības lielo spēku un svinību dalībniekiem deva savu bīskapa svētību.
Genovefa KALVIŠA
