Augusta mēnesis vienmēr tiek pavadīts ciešā draudzībā ar Kristus Māti, Vissvētāko Jaunavu Mariju. Tam par iemeslu ir Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki, kurus svinam 15. augustā un kuri katru gadu baznīcās visā pasaulē, it sevišķi Dievmātes sanktuārijos, pulcina tūkstošiem ticīgo. Mūsu zemes — Māras zemes — ticīgā tauta ir ieradusi šos svētkus īpašā veidā svinēt Aglonā, kas ir svarīgs mūsu Baznīcas garīgās dzīves centrs.
Augusta mēnesis ir īpašs laiks tiem, kas dodas svētceļojumā uz Aglonu kājām. Pretēji daudzkārt dzirdētām pesimistiskām prognozēm, šī senā dievbijības forma nav zaudējusi savu aktualitāti, tā nav mitējusies kā viena no Atmodas laika “modes lietām”, gluži otrādi, tā ir nostiprinājusies tautas ticības tradīcijā kā nozīmīga garīgās dzīves pieredze. Svētceļotāju grupas varbūt vairs nav skaitliski lielas, taču to ir daudz vairāk. Tie, kas ir piedalījušies kaut vienā svētceļojumā kājām uz Aglonu, zina, ko tas nozīmē, un prot novērtēt tā augļus. Daudzi kļūst pat pozitīvi atkarīgi no svētceļojuma un nepacietīgi gaida augusta mēnesi, lai varētu atkal doties ceļā uz Aglonu, svētceļojumam pakārtojot pat savu atvaļinājuma laiku. Nesen kāds gados jauns svētceļnieks pa jokam izteicās: “Sāk niezēt pēdas, laikam augusts tuvojas, jāiet uz Aglonu...”
Svētceļojums uz Aglonu nav tikai askētisks piedzīvojums sevis apliecināšanai vai savas ticības pārbaudīšanai. Pareizi uztverts un labi organizēts, tas kļūst par īstām rekolekcijām, kuru laikā tiek kopta un stiprināta garīgā dzīve, iegūti jauni draugi un pieaug izpratne par to, kas ir Baznīca un kāda ir mūsu vieta tajā. Iesaku katram rast laiku un iespēju, lai kaut reizi aizietu uz Aglonu kājām, un novēlu visiem svētceļotājiem, gan tiem, kas iet uz Aglonu kājām, gan arī tiem, kas ieradīsies tikai uz svinībām, arī šogad pilnā mērā izbaudīt šos skaistos ticības svētkus, lai tie kļūst par īpašu garīgu piedzīvojumu mums pašiem, kā arī par mūsu ticības liecību pasaulei.
Priesteris Edgars CAKULS
(“Mieram tuvu”)
