Cienījamie lappuses “Ticības lietas” lasītāji! Mēs tiekamies ar Jums jau piecarpus gadus. Lappuse pirmoreiz nāca klajā 2004. gada 29. jūnijā. Šī ir jau 67. mūsu ikmēneša tikšanās reize. Ceru, ka šajos gados ievietotās publikācijas kaut nelielā mērā ir palīdzējušas ticīgajiem dzīvot līdzi Baznīcas liturģiskajam laikam, gūt sev derīgu informāciju, rast vielu pārdomām, kopt garīgās vērtības, labāk apzināties sevi kā kristieti.
Ne visu iecerēto izdevies realizēt. Diemžēl veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ man nebija iespēju piesaistīt plašu autoru loku no draudzēm, kas palīdzētu atspoguļot kristiešu dzīvi visā tās skaistajā daudzveidībā. Toties jo pateicīgāka esmu visiem, kuri atsaucās uz maniem lūgumiem, īpaši priesteriem A. Budžem, A. Cimanovskim, P. Odiņam, E. Voroņeckim, A. Kursītim, J. Bulašam, M. Sivickim un citiem. Lai Dievs Jums visiem aizmaksā!
Katrs jaunais gads dod iemeslu jaunām cerībām un labiem nodomiem. Ja tāda būs Dieva griba, turpināšu iesākto arī 2010. gadā. Taču bez Jūsu, visu konfesiju kristiešu, palīdzības diez vai izdosies pilnvērtīgi atspoguļot mūsu draudžu ikdienu, atklāt citiem, ko nozīmē būt kristietim. Ļoti lūdzu, rakstiet (Krāslavā, Raiņa ielā 9-5), zvaniet (tālr. 65621178), pastāstiet par notiekošo jūsu draudzēs, par personīgo pieredzi ticības dzīvē. Pašreizējā grūtajā pārbaudījumu laikā mums vajadzīgas liecības par to, kā Kristus spēj pārveidot mūsu dzīves.
Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps J. Bulis aicina: “Lūkosimies uz dzīvi ticības acīm un tad redzēsim, ka šajā sāpju, izmisuma, bezcerības pil-najā pasaulē ir klātesošs Dievs. Kristus dzimšanas svētki ir prieka avots skumjās un cerība bezcerībā.”
Baznīcas caur Svētajiem Rakstiem, caur saviem bīskapiem un priesteriem mums atgādina, ka, neskatoties uz smagajiem laikiem, esam aicināti saglabāt ticības liesmiņu savās sirdīs un lūgt Dievu par mūsu valsti, tautu un tās vadītājiem. Lūgt, nevis lādēt. Svētīt, nevis lamāt. Strādāt, nevis kritizēt. Jāizbeidz vaimanāt un pukoties par apkārt notiekušo “bezdievību”, bet padomāt, kāda ir mana paša attieksme gan pret Jēzu Kristu, gan pret manas dzīves vērtībām. Uzdosim katrs sev jautājumu: “Vai Dievs man atrodas vērtību pašā virsotnē?”
Ja mēs gribam dzīvot gaismā, nevis tumsā, patiesībā, nevis melos, mums jānāk pie Jēzus Bērniņa ar ticību, kā to darīja Betlēmes ganiņi un Austrumu gudrie.
Brāļi un māsas Kristū! Nešķirsimies no Bērna Jēzus miera, mīlestības un pazemības visa nākamā gada gājumā. To mēs spēsim, ja paturēsim prātā apustuļa Pāvila vēlējumu: “Ļaunais lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļauno ar labu” (Rom 12,21).
Jauno gadu uzsākot, dieva svētību Jums visiem vēlē jūsu Genovefa.
