Jēzus Sirds svētkos no kādas Krāslavas draudzes ticīgās saņēmu pārmetumu, ka es “Ticības lietu” lappusē nezin ko uzrakstot, bet viņai manis dēļ nācies dot paskaidrojumus.
Lietas būtība ir tāda. Ja jau Jēzus Sirds svētki ir lieli, kā es esot rakstījusi, tad Sv. Misēm bijis jānotiek svētdienu režīmā, nevis kā parastās darbdienās — rītā un vakarā.
Paskaidroju, ka, pirmkārt, visu informāciju savam publikācijām es ņemu no drošiem avotiem, nevis pati kaut ko izdomāju. Konkrēti, ziņu avots liturģiskajam kalendāram ir ikmēneša izdevums “Mieram tuvu”, kura teoloģiskie konsultanti ir teoloģijas profesori, priesteri Andris Kravalis un Edgars Cakuls.
Otrkārt, vēršu uzmanību uz to, ka lielie svētki dalās obligāti svinamajos un tādos, kuri nav obligāti. Jūnijā lieli, obligāti svinamie svētki bija Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu jeb Sakramenta svētki (3.06) un sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētki (29.06). Lieli svētki, kuri nav obligāti svinami, bija Vissvētās Jēzus Sirds svētki (11.06) un sv. Jāņa Kristītāja piedzimšanas svētki, kad Krāslavas un arī citās draudzēs (izņemot tās, kur bija atlaidas) dievkalpojumi notika kā parastās darbdienās, vienīgi ar to atšķirību, ka sv. Mises laikā tika dziedāti vai lasīti “Gloria” un “Credo”, kas darbdienu Sv. Misēs izpaliek.
“Gloria” tiek iekļauts arī liturģijā, ja ir kāda svētā svētki (bet ne piemiņas diena). Piemēram, maijā tādi bija sv. apustuļu Filipa un Jēkaba svētki (3.05), sv. apustuļa Matīsa svētki (14.05), Vissvētās Jaunavas Marijas — Baznīcas mātes svētki (24.05). Vissvētās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētki (31.05).
G. Kalviša
