Nedzimuša bērna dienasgrāmata

19. oktobrī

Daži saka, ka es vēl neesmu īsta persona, ka eksistē tikai mana māte. Bet es esmu īsta persona, tāpat kā maizes drupata ir īsta maize. Mana māte ir. Un es esmu.

23. oktobrī

Mana mute nupat sāk atvērties. Padomājiet — nepaies gads, un es smiešos, bet nedaudz vēlāk jau runāšu. Es zinu, ka mans pirmais vārds būs “Mamma”.

25. oktobrī

Šodien mana sirds pati sāka pukstēt. No šī brīža viņa pukstēs visu manu mūžu bez atpūtas. Pēc daudziem gadiem viņa nogurs. Viņa apstāsies, un es nomiršu.

2. novembrī

Es mazliet augu katru dienu. Sāk veidoties manas rokas un kājas. Bet man vēl būs ilgi jāgaida, kamēr šīs mazās kājas mani iecels mātes klēpī, un šīs mazās rokas varēs plūkt puķes un apskaus tēvu.

23. novembrī

Man sāk augt pirksti. Cik viņi ir maziņi! Ar tiem es varēšu paijāt savas mātes matus.

20. novembrī

Tikai šodien ārsts pateica mātei, ka es dzīvoju šeit — zem viņas sirds. Cik viņai jābūt laimīgai! Vai tu esi laimīga, māmiņ?

25. novembrī

Mana māte un tēvs vien domā par manu vārdu. Bet viņi nezina vēl, ka es esmu maza meitene. Es gribu, lai mani sauc par Katrīnīti. Es jau esmu tik liela!

10. decembrī

Man aug mati. Tie ir gludi un spīdīgi. Interesanti, kādi ir manas mātes mati?

13. decembrī

Es gandrīz varu redzēt. Ap mani viss ir tik tumšs! Kad mana māmiņa mani ievadīs pasaulē — tā būs pilna ar saulesstariem un puķēm! Bet ko es gribu visvairāk, ir redzēt savu māti. Kā tu izskaties, māmiņ?

24. decembrī

Vai māmiņa var dzirdēt, ko klusi čukst mana sirds? Daži bērniņi pasaulē nāk vārgi. Bet mana sirds ir stipra un vesela! Viņa pukst tik vienādi: tap, tap, tap. Māmiņ, tev būs veselīga maza meitiņa!

28. decembrī

Šodien mani nogalināja mana māte (abortā).

No “Kanādas latviešu biļetena”