Sagatavosim savas sirdis Kristus Bērna atnākšanai!

13.gs, kad daudzās pilsētās izveidojās franciskāņu klosteri, radās ieradums vakara zvanīšanas laikā lūgties vakara lūgšanas. Arī pilsētu iedzīvotāji sāka sekot klostera iemītnieku paraugam. Pāvests Jānis XXII (1316-1334) 1318. gadā piešķīra atlaidas par trīsreiz noskaitītām “Esi sveicināta” vakara zvanīšanas laikā. Kad 1453. gadā Turcijas pārspēka rezultātā krita Konstantinopole, kristietībai draudēja islāma briesmas. Tad pāvests Kaliksts III (1455-1458) pavēlēja visā katoļu Baznīcā lūgt Dievmāti katru dienu, kad pusdienu laikā atskan klostera zvanu skaņas. Lūgšanai “Esi sveicināta” pievienoja trīs antifonas un arī lūgšanu par mirušajiem: “Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. Amen.”

Lūk, lūgšana Dievmātei:

Kunga eņģelis pasludināja Marijai, un Viņa ieņēma no Svētā Gara.
Esi sveicināta, Marija...
Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai Man notiek pēc Tava vārda.
Esi sveicināta, Marija...
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums.
Esi sveicināta, Marija...

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, ielej savu žēlastību mūsu sirdīs, lai mēs, kuriem Eņģeļa sludināšanā ir zināma tapusi Kristus, Tava Dēla iemiesošanās, ar viņa ciešanām un krustu tiekam novadīti augšāmcelšanās godībā. Caur to pašu Kristu, mūs Kungu. Amen.

Piezīme. No Lieldienu sestdienas līdz sestdienai pēc Vasarsvētkiem “Kunga eņģelis” vietā skaita antifonu “Debess Karaliene, līksmojies, Alleluja!” Ja kas nemāk, var skaitīt piecas reizes “Esi sveicināta, Marija.”

Apkopoja pr. A. BUDŽE

Lasītāji, atsaucieties!

Vēršos pie jums sakarā ar grāfa Leona Plātera dzīves nobeigumu. Viņš bija poļu sacelšanās vadonis. Zvērestu viņš nodevis Krāslavas baznīcā. To pieņēmis Krāslavas vikārs Jans Bolcevičs. Pirms nāvessoda izpildes grāfu nāvei sagatavoja priesteris Boļeslavs Aleksandrovičs.

Vai Jums kādam, lūdzu, nav kaut kas vairāk zināms par abiem priesteriem? Būšu Jums ļoti pateicīgs.
Patiesā cieņā — pr. A. BUDŽE, Tilžā, Raiņa ielā 21, LV-4572.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA