Pieredze it viegli ļauj saprast šos vārdus. Ja cilvēkam bez cerības jānodzīvo kaut viena diena, nākamā, visticamāk, netiks sagaidīta. Lai gan neviens nedzīvo, īpaši sasprindzis, uzmanot sevi, vai tik negaist cerība. Dzīvot cerībā — tas it kā ir cilvēka dabā. Cerība pastāv bez cilvēka sevišķām pūlēm, jo cerības devējs un uzturētājs ir Dievs. Tā ir Viņa instruments, darbarīks, lai cilvēku dzimums neizzustu pirms laika. Un tomēr cerību iespējams pazaudēt, zaudējot saikni ar tās Avotu. Sagurusi pasaule, vienmuļībā ritošas dienas, šaubas par rītdienu, vienaldzība pret mūžību utt., — tāda ir bezdievības alga. Visos laikos ļaudis centušies uzcelt “gaišo” nākotni, un ikreiz tā ir atkāpusies, atstājot depresijas, karu, varmācības un jaunas pievilšanās pēdas.
Tieši šeit iejaucas Lieldienas! Uzveikta nāve, sagūstīts ļaunums, sadedzināts grēka parādraksts. Gaisma, Dzīvība, Mīlestība nav apturamas! Kas to sauc par pasakām, ir iemīļojis savu bezcerību un pats paliek nāvei lemts! Kas to slavē, lai līksmo līdzi visai Baznīcai un Debesu draudzei par Krustu, kurš aiznests Golgātā, uzziedējis brīnišķiem mūžīgas uzvaras ziediem! Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
Sirsnīgi sveicieni krāslaviešiem un visiem Krāslavas novada ļaudīm mūsu kopējā priekā!
Krāslavas Ev. lut. draudze un mācītājs Andis LENŠS, 2013. gada Lieldienās!
