Uzbrukums Krievijas lidlaukiem, "Doždj" bez licences, karš ziemā: pretuzbrukums turpināsies

Droni “ieradās” militārajā lidlaukā "Djagiļeva" Rjazaņas apgabalā, Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā un Kurskas lidostā. Pēc Krievijas puses teiktā, viegli cietis divu lidmašīnu apšuvums, gājuši bojā trīs lidlauku tehniskā dienesta darbinieki, četri ievainoti. Oficiāli Kijiva atbildību par uzbrukumu neuzņēmās, taču Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks savā Twitter kontā ierakstījis: “Zeme ir apaļa. Ja ļoti bieži kaut ko palaiž citu valstu gaisa telpā, agri vai vēlu nezināmi lidaparāti atgriezīsies izlidošanas vietā.” Katrā ziņā Ukrainas armija visiem ir parādījusi, ka ir spējīga trāpīt mērķos Krievijā, kas atrodas lielā attālumā no Ukrainas robežām. Krievijas Federācijas militārie eksperti apgalvo, ka Ukraina esot izmantojusi "padomju ražojuma" bezpilota lidaparātus, kas palikuši Ukrainas bruņoto spēku rīcībā. Rietumu eksperti iebilst: padomju bezpilota lidaparāti nevar pārvarēt šādus attālumus (vairāk nekā 500 kilometrus līdz vistālākajam no apšaudītajiem lidlaukiem). Visticamāk, ukraiņu konstruktori spēja izveidot liela attāluma militāros bezpilota lidaparātus ar labu kravnesību.

Reaģējot uz Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu militārajiem lidlaukiem, ASV Valsts departamenta pārstāvis sacīja: "ASV neveicina Ukrainas triecienus Krievijas teritorijā, bet arī neliedz tos."

Latvijā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēmusi anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"). Skandāls izcēlās pēc tam, kad raidījuma “Šeit un tagad” (Здесь и сейчас) vadītājs Aleksejs Koresteļevs ēterā runāja par Krievijas karavīru nožēlojamo stāvokli frontē, nepietiekamo ekipējuma un pārtikas piegādi, kā arī to, ka “Doždj” savācis informāciju par šīm problēmām, lai palīdzētu tās atrisināt. Kanāla galvenais redaktors šos vārdus nosauca par "pārteikšanos" un "kļūdu". Taču NEPLP saredzēja vairāk. Lēmumā anulēt kanālam apraides licenci Latvijā norādīti vairāki sistemātiski pārkāpumi, ko kanāla vadība pieļāvusi pēdējo dažu mēnešu laikā. Pirmais no tiem ir tulkojuma trūkums -  nav subtitru latviešu valodā, kas pats par sevi ir ļoti demonstratīvi. Šis pārkāpums, manuprāt, uzskatāmi parāda “Doždj” kanāla vadības attieksmi pret mūsu valsti un tās likumiem. Otrs pārkāpums bija Ukrainas kartes demonstrēšana raidījumu laikā, kurā Krima norādīta kā Krievijas teritorijas daļa, kas maldināja skatītājus. Krimas okupāciju demokrātiskā sabiedrība atzīst par nepieņemamu, un pussalas teritorija tiek uzskatīta par Ukrainas neatņemamu sastāvdaļu. Par visiem šiem pārkāpumiem kanāls tika atkārtoti sodīts, taču tas nelika “Doždj” vadībai labot pārkāpumus. Tagad sociālajos tīklos notiek ļoti dzīva diskusija par lēmuma taisnīgumu. Bet diemžēl gandrīz neviens no aktīvajiem debatētājiem neizlasīja pilnu lēmuma tekstu par “Doždj” licences anulēšanu. Žēl gan.

Iestājoties ziemai, militārie analītiķi veido prognozes turpmākai karadarbībai aukstajā sezonā. Lielākā daļa ir vienisprātis: ziema nepārtrauks Ukrainas armijas pretuzbrukumu, kas centīsies izmantot visas aukstās sezonas priekšrocības. Pēc Lielbritānijas izlūkdienestu ziņām, Krievijā Belgorodas apgabalā sākta aizsardzības līniju izbūve, kas liecina, ka Krievijas Federācija pieļauj iespēju karadarbībai ārpus Ukrainas robežām.

Ungārijas pārstāvis 7.decembrī ES finanšu ministru padomē izmantoja veto tiesības un bloķēja lēmumu par finanšu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 2023.gadā 18 miljardu eiro apmērā. Šo Ungārijas rīcību daudzi novērtēja kā tiešu "oportūnismu". Līdz 19. decembrim Orbāna valdība var mainīt savas domas un atsaukt veto. Šobrīd Eiropas Savienība apsver iespēju bloķēt finansējumu pašai Ungārijai. Iemesls ir tiesu neatkarības trūkums un korupcijas līmenis.

Portālā manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Krievijas vēstniecības Rīgā atslēgšanu no elektrības. "Iniciatīvas mērķis ir brutālam starptautisko tiesību pārkāpējam – Krievijai – neļaut ciniski slēpties aiz starptautiskā tiesiskuma, piemēram, Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām, lai saglabātu savas ērtības, kamēr šī agresorvalsts pati spiež miljonus ukraiņu dzīvot aukstumā, tumsā un bez cilvēciskai cieņai nepieciešama ikdienas ērtību minimuma.”

Amerikāņu žurnāls "TIME" par Gada cilvēku atzina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.

Notikumu hronikas turpinājums nākamajā numurā.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.