XXI gadsimts ir atnesis daudz jaunu pārbaudījumu, problēmu, traģēdiju… Te mēs dzirdam, ka Tuvajos Austrumos tiek sagrauti pasaules nozīmes kultūras pieminekļi… Diemžēl daudziem mūsdienās kultūras mantojums ir vien tukša skaņa; visa vērtība, kas mums palikusi no senčiem (pieminekļi, mākslas darbi, arhitektūras šedevri) neizraisa ne īpašas emocijas, ne piederības sajūtu. Tāpēc reti kuru sāpināja ziņa par Bamijānas Budas statuju uzspridzināšanu Afganistānā, Palmiras kompleksu Sīrijā, seno šumeru pilsētu Irākā… Viss notiekošais šķiet kas tāls un nesvarīgs. Cilvēce zaudē pašu vērtīgāko, kas tai ir – senču kultūras mantojumu. Vēl Hemingvejs rakstīja: “Nejautā, kam skan zvans. Tas zvana arī par tevi!” Visi planētas iedzīvotāji ir saistīti neredzamām saitēm, kas kopumā veido lielu, sarežģītu, neizturīgu, bet visiem ļoti nepieciešamu tīklu, kuru mēs saucam par kultūru, lai gan ne vienmēr saprotam, par ko ir runa.
Lasīt