Trešais dziedošo ansambļu salidojums Aglonā izvērtās par lielu radošu konkursu, kurā par galvenajiem uzvarētājiem kļuva skatītāji. Sacentās arī sieviešu, vīriešu un jaukto ansambļu iedvesmotājas Marta Bicāne, Līga Gžibovska, Agnese Solozemniece, kuras atveda pa trim kolektīviem no Aglonas, Rožkalnes un Sīļukalna. Starp citu, ceturto salidojuma ansambli vada Intars Mežinieks, tāpēc ir skaidrs, kāpēc ciematā pie ezera radās dziedošā tradīcija.
LasītMūs uzaicināja, un mēs aizbraucām ne vienkārši ciemos, bet ar savām dziesmām, lai papildinātu Grāveru senioru vakara repertuāru. Tas notika maija svētku priekšvakarā. Tāpēc programmā tika iekļauti veltījumi kā mammām un vecmāmiņām, tā arī senioriem, kuru jubilejas tika svinētas atpūtas vakarā.
Lasīt
Latvijas Šveice, pilsēta Daugavas ielokā, radošu cilvēku šūpulis, gurķu galvaspilsēta, daudznacionāls novads… Tas viss par mūsu dārgo Krāslavu, kuras daiļrunīgs simbols ir laiva ar pieciem airiem. Viens no tiem – poļi.
Lasīt
Starp “Varavīksnes” vidusskolas radošajiem kolektīviem vokālais trio “Nonstop” izceļas ar uzvaru skaitu dažādos konkursos un piedalīšanos daudzos festivālos. Krāslavas skatītāji ir labi pazīstami ar šo triju meiteņu daiļradi, ansamblis bieži uzstājas pilsētas pasākumos. Iepazīsimies: Anna Latkovska, Ērika Zaikovska, Elizabete Naruševiča.
Lasīt
Lauku bibliotēkas ir kā glābšanas saliņas no vientulības. Pirmkārt, cilvēki, noguruši no plazmas ekrānu un datoru monitoru raidītajām melu straumēm, kas izrāda vardarbīgas ainas mākslas filmās, kā arī vīlušies šaubīgajās Eiropas vērtībās, arvien vairāk pievēršas grāmatām. Zināšanu avots ar daudzu gadsimtu vēsturi arī pašlaik sniedz atbildes uz visiem jautājumiem, tai skaitā uz pašiem aktuālākajiem. Otrkārt, pagasta bibliotēkas kļuva par tikšanās un pasēdēšanas vietu, kur rodas un tiek īstenotas radošas idejas. Nemaz nešaubos, ka šajās mājīgajās sienās iedegas vēlmju dzirksteles mainīt ciemata dzīvi uz labāko pusi, kas arī palīdzēja parastajam ciematam iegūt kultūras centra statusu.
Lasīt
Cik svarīgs uz skatuves ir plastikas skaistums! Tad arī skatītāju acu priekšā parādās horeogrāfiskas darbības – kā valdzinoša, gleznaina māksla. Aktieru meistarības atspulgs, tērpi, gaismas un pārsteidzoši tiešais muzikālais pavadījums… Tā arī tiek sasniegts galvenais mērķis: teātris krāšņos tēlos dāvā to, ko vēlas un jūt mūsu dvēseles.
Lasīt
Ko lai saka: Dagda, kur kultūras dzīve rit pilnā sparā, turpina pārsteigt un priecēt. Turklāt galda dziesmu dziedātāju un jokdaru četrpadsmitais salidojums “Auni kuojas, laksteigola”, kuru organizēja folkloras centrs, ieguva milzīgu vērienu, tautas nama plašajās telpās pagājušajā svētdienā bija šauri.
Lasīt
Lieldienu brīvdienās, ilgi gaidītās pavasara atmodas dienās, sirds gavilē. Atpūtas vakari aizritēja Aglonā un Dagdā, bet Krāslava tradicionāli ignorēja iedzīvotāju vēlmi atpūsties Kultūras namā. Toties Izvalta ar uzviju piepildīja organizētā brīvā laika pavadīšanas deficītu novadā. Svētdienā svētku zālē atkal nebija brīvu vietu, skatītāju vidū es pamanīju arī krāslaviešus, kuri sailgojušies pēc atpūtas vakariem.
LasītIdeju par dvieļu izšūšanu baltkrievu biedrībās 2014. gadā izteica Jēkabpils baltkrievu biedrības “Spatkanne” vadītāja Valentīna Doroščenoka, bet Latvijas baltkrievu savienības priekšsēdētāja vietniece un Rīgas baltkrievu biedrības “Prameņ” vadītāja Jeļena Lazareva piedāvāja izšūt vienotu dvieli visām baltkrievu biedrībām un ķērās pie šīs idejas īstenošanas. Katrai biedrībai uz tā jāizšuj savs nosaukums un pilsēta, kurā biedrība atrodas, blakus tam attēlojot baltkrievu ornamentu. Oršanskas linu kombinātā bija izraudzīts linu audekls, pēc tam Minskā apsprieda krāsu toņus, zīmējuma maketu. Un, lūk, izgatavotais un sagatavotais audums dvielim tika atvests uz Rīgu.
Lasīt
Kas gan spēj jebkuras mūsu emocijas izteikt bez vārdiem tik tieši, krāšņi un atklāti? Radīt noskaņu un jūtas? Dejas… Balles un sporta deju vēsture Krāslavā aizsākās nedaudz vairāk kā pirms trim gadiem, kad pirmo deju nodarbību te novadīja treneris Aleksandrs Boginičs no Daugavpils. Par to, kā skolai klājies visu šo laiku, mēs pastāvīgi stāstām saviem lasītājiem. Un iemeslu stāstiem ir bijis daudz: mūsu dejotāji un skolotājs ir aizvadījuši neskaitāmus mēģinājumus, individuālās nodarbības un, protams, sacensības. Aleksandra audzēkņu skaits Krāslavā pa šo laiku palielinājies desmitiem reižu. Vai tas neliecina par to, ka balles-sporta dejas ir kļuvušas par nozīmīgu mūsu pilsētas dzīves sastāvdaļu? Un ceru, ka uz ilgu laiku…
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
.jpg)
