Noderīgi

  • Ar krusta zīmi debesīs - Terra Mariana 800 gadu jubilejā - noslēgušies svētki Aglonā

    Kopš 1215. gada Livonijas zeme tika pasludināta par Terra Mariana jeb Dievmātes zemi. Terra Mariana jubileja nav iespējama bez Dievmātes klātbūtnes, kuras vārdu mūsu zeme nes nu jau 800 gadus. Latvijas nelielajā teritorijā ir daudzas Jaunavas Marijas godam veltītas svētvietas, viena no tām - Aglona. Jubilejas gadā daudzās Latvijas baznīcās notika dažāda veida piemiņas pasākumi. Šis gads bija īpašs arī visiemsvētceļniekiem, jo jubilejas gada ietvaros svētceļojums pie Jēzus Mātes Aglonā bija īpašs žēlastību laiks.

    Lasīt

  • Nāc vingrot Skaistā!

    Projekts noslēdzas, aktivitātes turpinās. Tā var teikt par Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstīto projektu, kuru šogad realizēja biedrība “Skaistas atbalsta centrs”. Projekta kopējais finansējums 5998 EUR, no kuriem BITF finansējums 5400 EUR un Krāslavas novada domes līdzfinansējums 598 EUR, ir apgūts pilnā apmērā.

    Lasīt

  • Cik šogad izmaksā sagatavošanās 1. septembrim?

    Jūsuprāt?.. Oksana Škoļnika: “Mums ir divkāršas rūpes. Vecākā meita, Kristīne iestājās Rīgas Valsts tehnikumā - sapņo par stilistes profesiju. Dēls Saša mācīsies astotajā klasē, un mums nav vienkārši sagatavot viņus mācību gada sākumam. Labi, ka mums, vecākiem, ir darbs, turklāt dzīve iemācīja ekonomēt naudu. Lūk, šodien veicām pirmo “piegājienu” un veikalā skolas piederumiem iztērējām jau 30 eiro. Iegādājamies visu nepieciešamo pakāpeniski - cenas “kož”. Manas jaunības gados klade maksāja kapeikas, pašlaik - gandrīz desmitreiz dārgāk. Bet skolniekam gada laikā būs vajadzīgas ap pussimts burtnīcu. Kaut kas no apģērba jau ir, bet gribas, lai bērni ģērbtos mūsdienīgi, arī aug viņi ļoti ātri. Bērni mācās uzcītīgi, tāpēc gribas viņus iepriecināt. Gatavošanās jaunajam mācību gadam nav lēta nodarbošanās, tomēr saviem bērniem naudu nežēlojam.”

    Lasīt

  • Rīgā otro reizi aizvadīta Latgales diena!

    Š. g 15. augustā Rīgā, Jēkaba laukumā, Rīgas svētku ietvaros jau otro gadu pēc kārtas notika Latgales diena, ko rīkoja Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latgales Uzņēmējdarbības centru un biedrību “Latgales tematiskie ciemi”.

    Lasīt

  • Piena ražotājiem izmaksās 7,6 miljonus eiro atbalstu ciltsdarbam

    ZM informē Otrdien, 18. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu piena ražotājiem piešķirt 7,6 miljonus eiro ciltsdarba atbalstam. To paredz ZM sagatavotie un valdības atbalstītie grozījumi noteikumos, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta maksājuma summu – 7,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā. Atbalstu plānots izmaksāt 2015. gada septembrī.

    Lasīt

  • Sankciju karš: miljardu zaudējumi

    Reaģējot uz Krimas pievienošanu, Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV piemērojuši dažādas sankcijas pret Krieviju. Pirms gada, augustā, Krievija izsludinājusi embargo ES pārtikai un lauksaimniecības produkcijai. Gadam paejot, situācija nav uzlabojusies, bet Latvija ir kļuvusi par vienu no visvairāk cietušajām valstīm. Krievijas sankcijas lielākoties attiecās uz liellopu gaļu, cūkgaļu, dārzeņiem, augļiem, mājputniem, zivīm, piena produktiem un sieriem. Abas puses cieš zaudējumus abpusējā tirdzniecības attiecību ierobežojuma dēļ, un šie zaudējumi ir milzīgi. Austrijas Ekonomisko pētījumu institūts lēš, ka ES dalībvalstu Krievijas eksporta apstāšanās maksājusi Eiropas Savienībai 100 miljardus ASV dolāru. Pēc visa spriežot, zaudējumi tikai palielināsies: pašlaik ir viens no “sankciju kara” karstākajiem brīžiem, un politiķi negrasās šo karu izbeigt.

    Lasīt

  • Jūras velns - dāvana jubilejā

    Atvērtā pasaule Šī gada makšķerēšanas sezonas īpatnība – sliktāk nevar būt. Hronisko aukstumu vasaras pirmajā pusē tikai augustā pēkšņi nomainīja neciešama svelme. Daugava kļuva tik sekla, ka ūdens upē sasila līdz + 25 grādiem, bet tas izraisīja ne tikai balto zivju pasivitāti, bet arī ietekmēja barības bāzes bagātību. Tas ir gadījums, kad, makšķerējot ar pavadiņu vai ar fīderi, zivju piebarošana nekādu īpašu efektu nedod, turklāt visai bieži pat atbaida paēdušās zivis. Un, ja jūlija beigās varēja iepriecināt sirdi, ķerot lielas raudas un pličus, tad karstajā augustā rīta cope turpinājās tikai dažas stundas. Neiepriecinošas ziņas tika saņemtas arī no ezeriem, kur makšķerniekiem galvenokārt nācās samierināties ar sīkzivīm, tāpēc daudzi copmaņi nolēma pievērst savu uzmanību karūsām, taču arī tās niķojās. Te pasniedziet viņām maizes mīkstumu uz āķa, tad grūbas vai žiperīgu sarkanu tārpu ar mušu kāpuru. Nevis makšķerēšana, bet eksperimentēšana. Arī vasaras atvaļinājums bez copes ir nevis atpūta, bet īsts sods. Taču kaislīgais Daugavpils makšķernieks Vjačeslavs Bogdanovs atrada izeju, nomainot Latvijas svelmi pret Norvēģijas dzestrumu.

    Lasīt

  • Jautājums - atbilde

    Redakcijā vērsās krāslaviete, kura dzīvo Rīgas ielā 112, ar lūgumu noskaidrot, kad šīs mājas kāpņutelpās tiks veikts remonts un vai tas vispār ir ieplānots? Pēc sievietes stāstītā, šajā mājā kāpņutelpas nav remontētas daudzus gadus. Kā pierādījumu tam, viņa parādīja fotogrāfijas, kurās redzamas vecās kāpņutelpu sienas. Izskaidrot šo situāciju lūdzām SIA “Krāslavas nami”. Publicējam uzņēmuma vadītāja Valērija Maslova skaidrojumu.

    Lasīt

  • Vai tiešām esot Eiropā, jāturpina elpot putekļi ceļa posmā Kombuļi - Izvalta?

    Latvija Eiropas Savienībā ir vairāk nekā desmit gadus. Daudzi smej, kad Eiropa pa logu ienāca Latvijā, tad daudzi bija spiesti atvērt durvis uz Eiropu (Eiropa domāta kā ES). Viens no masveida izceļošanas iemesliem bija darba meklējumi, taču māc bažas, ka kādai lauku ģimenei došanās uz ārzemēm varētu būt citu motīvu vadīta - bēgšana no lauku putekļiem, ar ko katru dienu spiesti sastapties, dzīvojot pie valsts vietējās nozīmes ceļa Kombuļi – Izvalta, kur pēdējā laikā blakus esošā karjera darbības dēļ, dzīvot ceļa malā kļuvis pavisam neciešami.

    Lasīt

  • Latvija zaudē Krievijas tranzītu?

    Skandalozajai Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja demisijai sekos tranzīta plūsmas sarukšana no Krievijas puses uz Latviju. “Ezerzeme” jau ziņoja, ka ilggadējais LDz vadītājs Uģis Magonis tika atstādināts no sava amata pēc tam, kad viņu arestējuši KNAB darbinieki, jo viņš tiek turēts aizdomās par pusmiljona liela kukuļa saņemšanu, notiekot konkursam 4 lokomotīvju iegādei par 8 miljoniem eiro. Magonis tika uzskatīts par cilvēku, kam ir ciešas personīgās saites ar “Krievijas dzelzceļa” vadību. Magoņa laulātā draudzene, Krievijas pilsone Anastasija Magone (Bakulina), vada sabiedrisko organizāciju ar nosaukumu “Stratēģiskā partnerība 1520” (1520 mm ir sliežu ceļa platums postpadomju telpā, Eiropā tas ir 1435 m liels). Nesenajā Magoņa 50. dzimšanas dienā, kas svinēta Rundāles pilī, goda viesis bija kompānijas “Krievijas dzelzceļi” vadītājs Vladimirs Jakuņins.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Iza, Izabella

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.