• Sankciju karš: miljardu zaudējumi

    Reaģējot uz Krimas pievienošanu, Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV piemērojuši dažādas sankcijas pret Krieviju. Pirms gada, augustā, Krievija izsludinājusi embargo ES pārtikai un lauksaimniecības produkcijai. Gadam paejot, situācija nav uzlabojusies, bet Latvija ir kļuvusi par vienu no visvairāk cietušajām valstīm. Krievijas sankcijas lielākoties attiecās uz liellopu gaļu, cūkgaļu, dārzeņiem, augļiem, mājputniem, zivīm, piena produktiem un sieriem. Abas puses cieš zaudējumus abpusējā tirdzniecības attiecību ierobežojuma dēļ, un šie zaudējumi ir milzīgi. Austrijas Ekonomisko pētījumu institūts lēš, ka ES dalībvalstu Krievijas eksporta apstāšanās maksājusi Eiropas Savienībai 100 miljardus ASV dolāru. Pēc visa spriežot, zaudējumi tikai palielināsies: pašlaik ir viens no “sankciju kara” karstākajiem brīžiem, un politiķi negrasās šo karu izbeigt.

    Lasīt
  • Jūras velns - dāvana jubilejā

    Atvērtā pasaule Šī gada makšķerēšanas sezonas īpatnība – sliktāk nevar būt. Hronisko aukstumu vasaras pirmajā pusē tikai augustā pēkšņi nomainīja neciešama svelme. Daugava kļuva tik sekla, ka ūdens upē sasila līdz + 25 grādiem, bet tas izraisīja ne tikai balto zivju pasivitāti, bet arī ietekmēja barības bāzes bagātību. Tas ir gadījums, kad, makšķerējot ar pavadiņu vai ar fīderi, zivju piebarošana nekādu īpašu efektu nedod, turklāt visai bieži pat atbaida paēdušās zivis. Un, ja jūlija beigās varēja iepriecināt sirdi, ķerot lielas raudas un pličus, tad karstajā augustā rīta cope turpinājās tikai dažas stundas. Neiepriecinošas ziņas tika saņemtas arī no ezeriem, kur makšķerniekiem galvenokārt nācās samierināties ar sīkzivīm, tāpēc daudzi copmaņi nolēma pievērst savu uzmanību karūsām, taču arī tās niķojās. Te pasniedziet viņām maizes mīkstumu uz āķa, tad grūbas vai žiperīgu sarkanu tārpu ar mušu kāpuru. Nevis makšķerēšana, bet eksperimentēšana. Arī vasaras atvaļinājums bez copes ir nevis atpūta, bet īsts sods. Taču kaislīgais Daugavpils makšķernieks Vjačeslavs Bogdanovs atrada izeju, nomainot Latvijas svelmi pret Norvēģijas dzestrumu.

    Lasīt
  • Jautājums - atbilde

    Redakcijā vērsās krāslaviete, kura dzīvo Rīgas ielā 112, ar lūgumu noskaidrot, kad šīs mājas kāpņutelpās tiks veikts remonts un vai tas vispār ir ieplānots? Pēc sievietes stāstītā, šajā mājā kāpņutelpas nav remontētas daudzus gadus. Kā pierādījumu tam, viņa parādīja fotogrāfijas, kurās redzamas vecās kāpņutelpu sienas. Izskaidrot šo situāciju lūdzām SIA “Krāslavas nami”. Publicējam uzņēmuma vadītāja Valērija Maslova skaidrojumu.

    Lasīt
  • Vai tiešām esot Eiropā, jāturpina elpot putekļi ceļa posmā Kombuļi - Izvalta?

    Latvija Eiropas Savienībā ir vairāk nekā desmit gadus. Daudzi smej, kad Eiropa pa logu ienāca Latvijā, tad daudzi bija spiesti atvērt durvis uz Eiropu (Eiropa domāta kā ES). Viens no masveida izceļošanas iemesliem bija darba meklējumi, taču māc bažas, ka kādai lauku ģimenei došanās uz ārzemēm varētu būt citu motīvu vadīta - bēgšana no lauku putekļiem, ar ko katru dienu spiesti sastapties, dzīvojot pie valsts vietējās nozīmes ceļa Kombuļi – Izvalta, kur pēdējā laikā blakus esošā karjera darbības dēļ, dzīvot ceļa malā kļuvis pavisam neciešami.

    Lasīt
  • Latvija zaudē Krievijas tranzītu?

    Skandalozajai Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja demisijai sekos tranzīta plūsmas sarukšana no Krievijas puses uz Latviju. “Ezerzeme” jau ziņoja, ka ilggadējais LDz vadītājs Uģis Magonis tika atstādināts no sava amata pēc tam, kad viņu arestējuši KNAB darbinieki, jo viņš tiek turēts aizdomās par pusmiljona liela kukuļa saņemšanu, notiekot konkursam 4 lokomotīvju iegādei par 8 miljoniem eiro. Magonis tika uzskatīts par cilvēku, kam ir ciešas personīgās saites ar “Krievijas dzelzceļa” vadību. Magoņa laulātā draudzene, Krievijas pilsone Anastasija Magone (Bakulina), vada sabiedrisko organizāciju ar nosaukumu “Stratēģiskā partnerība 1520” (1520 mm ir sliežu ceļa platums postpadomju telpā, Eiropā tas ir 1435 m liels). Nesenajā Magoņa 50. dzimšanas dienā, kas svinēta Rundāles pilī, goda viesis bija kompānijas “Krievijas dzelzceļi” vadītājs Vladimirs Jakuņins.

    Lasīt
  • Krāslavā uzieta jaudīga alkohola ražotne

    Krimināls, notikumi Krāslavas iecirkņa policijas darbinieki atklāja nelikumīgā alkohola ražotni, kas bija ierīkota kādā angārā Krāslavas pilsētā. Aizvadītās nedēļas nogalē, veicot operatīvus pasākumus cīņā pret nelikumīga alkohola apriti, policijas darbinieki veica kāda angāra telpu pārbaudi Krāslavā. Pārbaudes rezultātā minētajā vietā tika konstatēta nelikumīga alkoholisko dzērienu izgatavošana un glabāšana lielā apmērā.

    Lasīt
  • 1911. gadā — Vinčenco Perudža nozadzis no Luvras gleznu “Mona Liza”

    Ir iemesls! Patriotisms reizēm iegūst kroplīgas formas. Situācija kļūst vēl smieklīgāka, ja cilvēks, kurš rīkojas tiks “cēlsirdīgi”, absolūti nezina vēsturi... Mūsu pasaulē visslavenākā glezna ir Leonardo da Vinči šedevrs “Mona Liza” vai “Džokonda”. Bagātā Florences tirgotāja Frančesko del Džokondo dzīvesbiedres Monas Lizas portrets izraisīja daudz apbrīnojamu versiju un noslēpumu, jau XVI gadsimtā tas kļuva par leģendu. Šedevra vēsture patiešām ir ļoti mīklaina.

    Lasīt
  • Vai tiešām svētceļniekus sagaidīja ar šausmām, kā to ziņo masu mediji?

    Īsi pirms Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, 6. augustā, ziņu portālā KasJauns.lv tika publicēts skandalozs raksts ar nosaukumu “Aglona ar šausmām sagaida svētceļnieku barus”. Komentāru sadaļā lasītāji izteica viedokli, ka šī raksta autoram Elmāram Barkānam ir nabadzīgs vārdu krājums, un viņa izvēlētais vārds “šausmas” virsrakstos būtu aizstājamas ar vārdu “bažas” un, lietojot tādu vārdu salikumu kā “svētceļnieku barus”, autors svētceļniekus pielīdzinājis aitu vai aunu bariem, tādējādi metot negatīvu ēnu uz ticīgajiem. Protams, laika gaitā, nevienam neatvainojoties, virsrakstā lietotie vārdi tika nomainīti, taču daudzi lasītāji jau bija šokēti par tik skaļu raksta virsrakstu īsi pirms svētkiem, tāpēc savu nostāju izteica 228 komentāros.

    Lasīt
  • Informācija pārdomām

    Šogad mēs beidzot izjutām, ka ir sākusies aktīva darbība ceļu remonta sfērā. Daugavpils un Dagdas virzienā un arī maršrutā uz Indru... Jau sen mums nebija tik labu ziņu visas valsts mērogā: šogad visā Latvijā tiks sakārtoti ceļi 1000 kilometru garumā!

    Lasīt
  • No lasītāju vēstulēm

    Mūsdienās nevienu nepārsteigsi ar braucienu ārpus valsts. Daudzi latvieši ir devušies peļņā uz ārzemēm un radinieki viņus brauc apciemot.

    Lasīt