Šogad mēs beidzot izjutām, ka ir sākusies aktīva darbība ceļu remonta sfērā. Daugavpils un Dagdas virzienā un arī maršrutā uz Indru... Jau sen mums nebija tik labu ziņu visas valsts mērogā: šogad visā Latvijā tiks sakārtoti ceļi 1000 kilometru garumā!
LasītMūsdienās nevienu nepārsteigsi ar braucienu ārpus valsts. Daudzi latvieši ir devušies peļņā uz ārzemēm un radinieki viņus brauc apciemot.
LasītJau 12. gadu laikraksts Diena un telekompānija TV3 organizē projektu Latvijas lepnums, aicinot no 11. augusta līdz 10. oktobrim iesniegt pieteikumus par pašaizliedzīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri vairojuši valstī labo, nesavtīgi palīdzot kādam nelaimē, dodot cerību, iedvesmojot vai pat īstenojot cita klusi lolotus sapņus.
LasītPagājušajā nedēļā aizdomās turamais par pusmiljona kukuļa saņemšanu valsts uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis tika apcietināts. Lietā ir “igauņu pēdas”. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura vadītajā nozarē noticis skandāls, demisionēt pagaidām neplāno.
LasītKas var būt vēl godīgāks un cildenāks par to, kā iemācīt citiem to, ko pats vislabāk proti. (M.F. Kvintiliāns) Viņas vecāki nāk no Baltkrievijas, bet kara laikā likteņa varā viņi tika evakuēti uz Sibīriju, kur arī dzimusi dabas, ģeoloģijas, ceļojumu, dziedāšanas un sporta cienītāja Tamāra. Šovasar Krās- lavas Varavīksnes vidusskola pavadīja pelnītā atpūtā visu skolēnu iemīļoto ģeogrāfijas skolotāju Tamāru Savčenko. Kā tad sibīriete ar baltkrievu saknēm nokļuva Latvijā?
LasītLai atrastu Maldas Kozlovas māju Kalniešu pagastā, ir jānopūlas. Lūk, arī mēs, braucot ar redakcijas mašīnu, ilgi maldījāmies, neskatoties uz to, ka pa telefonu saņēmām saimnieces detalizētu instrukciju. Galu galā mēs atradām viņas mājiņu, kurai apkārt ir puķes un dīvaini koki ar divām un trijām galotnēm. Kā izrādījās vēlāk, šeit ir daudz vairāk pasakainu lietu nekā šķiet no sākuma.
LasītJau septīto gadu mēs aicinām Jūs atbalstīt gudras un zinošas Latvijas tapšanu, ziedojot skolas lietas, lai bērni un jaunieši no audžuģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, kā arī sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm tiktu sagatavoti skolai. Ziedojot līdzekļus “Palīdzēsim.lv” kontā Tev ir iespēja nodrošināt skolniekus ar kancelejas precēm un citām mācībām nepieciešamām lietām, lai skolas sākšanos padarītu par priecīgu un gaidītu notikumu. Par saziedotajiem līdzekļiem tiks iegādātas skolai nepieciešamās lietas par draudzīgām cenām no sadarbības partneriem.
Lasīt
Ak, šie trakie pusaudžu gadi, kad enerģija mutuļo un pats nespēj īsti saprast, kur to dedzināt - sporta laukumā, uz deju grīdas vai kora rindās izdziedāt... Dažiem šīs enerģijas ir tika daudz, ka pietiek, lai to visu apvienotu. Aglonas novada skolās ir daudz aktīvu jauniešu, kuri piedalās skolu rīkotajos pasākumos, taču mazāk aktīvi tie darbojas Kultūras Centru un Tautas Namu pašdarbības kolektīvos, tāpēc kādam tie ir jāuzrunā, jāmudina un jāieinteresē. Labi, ja šos jauniešus uzrunā pieaugušais, kurš pats ar vienu kāju vēl jaunības trakumā, bet ar otru kāju jau darba attiecību atbildīguma priekšā. Ja tāds ar tādu satiekas un viens ar otru atrod kopīgu valodu - tad neizbēgami dzimst veiksmes stāsti. Tā pirms pieciem gadiem dzima kolektīvs “Aglonas radošie jaunieši”.
LasītIr iemesls! Eiropā viņu pazīst kā Avicennu. Rietumu cilvēkiem viņa īstais vārds ir grūti izrunājams un pārāk sarežģīts. Atbilstoši austrumu tradīcijām vārdā bija jāmin 4 paaudžu radinieki. Saknes ir ļoti svarīgas austrumu cilvēkam. Tie ir viņa pirmsākumi, viņa lepnums, viņa dzimta, viņa ģimene... Kādreiz Kiplings ir teicis: “Austrumi ir austrumi, rietumi ir rietumi, kopā vienoties tiem nav lemts.” Par to var strīdēties, tam var piekrist, bet... izklausās vienpusīgi un neiedomājami pesimistiski. Kad rietumi vērš savus skatienus uz austrumiem – sākas lielo atklājumu periods un rodas slaveni mākslas darbi. Tas pats ir arī tad, kad austrumi uzmanīgi ieskatās rietumu dzīves norisēs. Pasaules vēsturē bija arī tādi laika posmi, kad rietumi un austrumi mācījās viens no otra. Lietderīgi mācījās...
LasītJaunas sejas Jūlija Menicka ir dzimusi Krāslavā, pabeigusi Varavīksnes vidusskolu, un visus pēdējos mācību gadus viņa sapņoja par neatliekamās palīdzības ārsta palīga (feldšera) profesiju, kas nozīmē braukt uz izsaukumiem un sniegt cilvēkiem palīdzību. Iestājās Daugavpils Medicīnas koledžā un pēc trim gadiem ieguva ārsta palīga specialitāti. Pašlaik Jūlija jau vairāk nekā pusgadu strādā savā profesijā – Krāslavas novada PII “Pīlādzītis”.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
