Lai gan šogad papildus drošības pasākumi Āfrikas cūku mēra dēļ Aglonā netiks noteikti, Pārtikas un veterinārais dienests aicina svētku dalībniekus izturēties atbildīgi:
Lasīt
Lai gan Aglonas novads pastāv jau teju sešus gadus, novada svētku svinēšanas tradīcija aizsākās tikai piektajā novada pastāvēšanas gadā. Šogad tika svinēti otrie Aglonas novada svētki. Ar ko tev, lasītāj, asociējas Aglonas novads? Pasākuma vadītājiem ar “dzidro un rāmo Cirīti, kas rotājas rīta saulē un saulrieta daudzveidīgajā atspulgā. Ar Aglonas bazilikas majestātiskajiem torņiem, kas atspulgojas ezera ūdeņos. Ar svētceļojuma vietu, garīgo oāzi, kur katrs var atpūsties, ja ir vēlēšanās pēc klusuma, lūgšanas un pārdomām. Ar novadu Latgales sirdī - Aglonu, Priežmali, Grāveriem, Šķeltovu, kas piesaista ar pirmatnējo dabas skaistumu, neskaitāmiem ezeriem, ar sniegā vai pīpeņu palagiem klātiem pakalniem, ar vīgriežu smaržām pielietām pļavām un protams, maizes smaržu…”
LasītLatvijai, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tāpat kā citām ES dalībvalstīm tika dota iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus dažādu ieceru realizēšanai. Līdzekļu piesaisti pilsētu un novadu teritoriju dzīves kvalitātes uzlabošanai parasti saista ar pašvaldībām, taču ir kāda biedrība, kas nestrādā pašvaldības pakļautībā, taču tai ir izdevies piesaistīt vērā ņemamus līdzekļus.
Lasīt
Laikā, kad Aglonā tika svinēti Aglonas novada svētki, bet Aglonas bazilika gatavojās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem - 9. augustā, Kristus Karaļa kalnā tika svinēti svētki “Ticība, cerība, mīlestība”. Droši vien reti kuram lasītājam Kristus Karaļa kalns nav pazīstams, taču par to, ka katru gadu tur notiek smalki svētki, zina retais.
LasītLaikraksta lasītāji droši vien atceras rakstu ar nosaukumu “Ko darīt, lai dzeņa mājas dēļ manu māju neatstāj mana ģimene?”, kas tika publicēts šī gada 12. maijā. Rakstā tika stāstīts par to, ka aprīļa mēneša vidū Dabas aizsardzības pārvalde Andrupenes TN aicināja uz tikšanos Rāznas Nacionālā parka teritorijas meža zemju īpašniekus, lai informētu par mikroliegumu nozīmi daudzu putnu sugu saglabāšanā, kā arī valsts atbalsta programmu ieviešanu šiem mežu īpašniekiem, kuru privātajos mežos tiks izveidoti mikroliegumi.
LasītTagadējie varas pārstāvji ļoti nemākulīgi stūrē mūsu izmirstošo valsti. Nauda lielgabaliem atrodama viegli un bez problēmām, bet skolām... Ar to ir saistīta hroniskā reformu buksēšana izglītības sistēmā. Kamēr valdība nesekmīgi meklē pedagogu darba samaksas progresīvāko modeli, skolotāju arodbiedrība atkal draud ar masveida protestiem. Pašlaik skaidrs ir tikai viens: pedagogu darba algas pagaidām nav mūsu varas pārstāvju prioritāte, tāpēc jaunajā mācību gadā daudzkārt solīto skolotāju algas paaugstinājumu var negaidīt.
LasītValsts apmaksātas brīvpusdienas nodrošinās arī 4. klases skolēniem No šā gada 1. septembra valsts apmaksātas brīvpusdienas saņems arī 4. klases skolēni, - to paredz 11. augustā valdībā apstiprinātie MK noteikumi. Patlaban brīvpusdienas par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas 1.-3. klases skolēniem. Atbilstoši statistikas datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs 1.-4. klasē mācīsies 82282 skolēni. Lai arī 4. klases skolēni saņemtu brīvpusdienas, šogad papildus nepieciešami 2150947 eiro, bet 2016. gadā — 4 473 384 eiro. Noteikumu grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2015. gada 18. jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā šā gada 1. augustā. Tie paredz no akcīzes nodokļa gūtos ienākumus novirzīt bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai. Brīvpusdienu saņēmēju loka paplašināšana ir arī viens no Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam uzdevumiem un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem pasākumiem, kas paredz līdz 2018.gada novembrim pakāpeniski ieviest veselīgas bezmaksas brīvpusdienas 4.-6. klašu skolēniem.
Lasīt
Izvaltas burvība Pareizi saka: dzimtās mājas sienas vienmēr palīdz. Bet bērnības pilsētā - pat ielas, par ko es pats pārliecinājos ne vienu reizi vien. Visiem žurnālistiem ir svarīga misija - ikdienas steigā jācenšas saskatīt kaut ko neparastu, interesantu. Mūsdienās laikrakstu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu straumē cilvēkus grūti ar kaut ko pārsteigt, kaut gan... Karsta pēcpusdiena, pilsētas iela... Jau no tālienes redzu: pretim nāk simpātiskā Ligita Pelnika, Krāslavas skolotāja un amatu savienošanas kārtībā - Izvaltas deju kolektīva “Rudņa” vadītāja. Kā vienmēr smaida un pēkšņi apstājas: “Es ļoti gribēju jūs satikt! Palīdzēsiet man? Redzēju, ka koncerta laikā Līgo priekšvakarā jūs fotografējāt mūsu pāri - Baibu un Normundu. Viņiem augusta pēdējā sestdienā ir paredzētas kāzas, un tagad mūsu “Rudņai” ir ļoti vajadzīgi spilgtākie fotoattēli, lai sagatavotu savu apsveikumu. Tātad norunāts?”
Lasīt
Sen aizmirstā kopsapulce. Mūsu jaunajai paaudzei jau grūti iedomāties, kā viņu vecākus, vectēvus un vecmāmiņas kādreiz dzina uz sanāksmēm. No sākuma bija kolhoza priekšsēdētāja vai sovhoza direktora stundu ilgs, apnicīgs referāts, tad balsošana - tā, kā vajag priekšniecībai. Piedalījāmies šajās sēdēs tik daudz un dikti, ka Padomju Savienībā beidzās ēdiens un degvīns. Sapulces atribūti – galvenā sapņotāja par pasaules revolūciju portrets vai krūšutēls, kāds lozungs uz sarkana auduma virs skatuves un karafe ar ūdeni uz prezidija galda. Tad pienāca jauni laiki - ar cerībām uz demokrātiju. Taču ir viena neatbilstība: spriežot pēc vēsturiskās pieredzes, ne jau tie cilvēki, kas kādreiz cīnījās par Latvijas neatkarību barikādēs, tagad nākuši pie varas.
LasītIr iemesls! Reizi simts gados karaliskajās ģimenēs piedzimst mantinieks, kurš ar savu attieksmi pret dzīvi nemaz neatgādina nākamo karali. Hohencollerni ir sena vācu dzimta. No Collernas pils necilajiem bruņiniekiem viņiem dažu gadsimtu garumā izdevās kļūt par Vācijas kaizeriem, Prūsijas karaļiem un milzīgās valsts valdniekiem. Frīdrihs Vilhelms Pirmais nav visdiženākais no šīs slavenās dzimtas karaļiem, toties viņš ir visneparastākais!
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
